Augsto Šaņču pilskalns

8°C
Šanči (Šančiai), Kauņa
Klausīties
Maršruti

Pavisam netālu no Kauņas pilsētas centra esošajos Augstajos Šaņčos atrodas pilskalns, kas pazīstams ne tikai ar Šaņču pilskalna, bet arī Aukštapils nosaukumu. To ieskauj Nemunas labā krasta augšējā terasē esošais Augsto Šaņču ozolu mežs, kas ir mazākā saglabājusies Kauņu aptvērušās ozolu gāršas daļa. Pilskalnu atradīsiet, braucot no K. Baršausko ielas.

Šis pilskalns, kas pazīstams arī ar Aukštapils nosaukumu, atrodas Nemunas labā krasta augšējā terasē, Augsto Šaņču ozolu mežā, kas ir mazākā saglabājusies Kauņu reiz aptvērušās ozolu gāršas daļa. Pilskalnu atradīsiet, braucot no K. Baršausko ielas, pirms karavīru kapiem.

Jau 1924. gadā pilskalnu gleznaini aprakstījis aistu ticības pamatlicējs Doms Šidlausks (Domas Šidlauskas): „Iespējams, neviens nezina, ka netālu no Kauņas, Augstajos Šaņčos, ir pilskalns. Lai gan vieta ir ļoti skaista un cilvēki ceļo no visām pusēm, tomēr ozolu, egļu un skābaržu ielokā tas nevienam nekrīt acīs.”

Ar retinātiem lapkokiem apaugušā pilskalna, kas datējams ar 2. gt. sākumu, stāvās nogāzes sasniedz 30 m augstumu. Neliels, tikai 4,5 m garš un 8 m plats tā plakums ir četrstūrains, iegarens. Tā rietumu malā ir 1,5 m augsts un 15 m garš valnis.

Baltu senās reliģijas kopienas Romuva biedri — romuvieši — līdzās pilskalnam izveidojuši svētvietu, 2013. gadā tā priekšā esošajā plakumā uzstādīts altāris. Šeit tiek svinēti baltu svētki un veikti dažādi rituāli. Dodoties dziļāk ozolu mežā, atradīsiet arī zibens skarto Pērkona ozolu. Ap to Romuvas kopienas biedri izveidojuši paleoastronomisko kalendāru. Tas ir akmeņiem klāts aplis 14 metru diametrā, ar 12 sektoriem.

Tāpat kā par daudziem citiem Kauņas un Lietuvas pilskalniem, arī par šo klīst leģendas. Viena no tām vēsta, ka kalnā parādoties rēgi. Kāds šeit ir redzējis baltus zirgus.

2003. gadā netālu no pilskalna, ozolu mežā, atrastas Otrā pasaules kara vāciešu — karagūstekņu — mirstīgās atliekas. Vēlāk viņi ekshumēti un pārapbedīti netālu esošajos Augsto Šaņču karavīru kapos. Pēc pilskalna apmeklējuma iegriezieties arī šajos kapos, kas izveidoti vēl 1891. gadā ārpus toreizējām Kauņas pilsētas robežām Krievijas armijas Kauņas garnizona karavīriem. Pavisam kapsētā vēsturiski ir izveidojušies septiņi apbedīšanas kvartāli, šeit apglabāti Krievijas, Vācijas un Lietuvas karavīri. Kapu rindas Lietuvas karavīru otrajā zemesgabalā atkārto Ģediminaišu stabu zīmējumu.

Augsto Šaņču pilskalns

Šanči (Šančiai), Kauņa

Pavisam netālu no Kauņas pilsētas centra esošajos Augstajos Šaņčos atrodas pilskalns, kas pazīstams ne tikai ar Šaņču pilskalna, bet arī Aukštapils nosaukumu. To ieskauj Nemunas labā krasta augšējā terasē esošais Augsto Šaņču ozolu mežs, kas ir mazākā saglabājusies Kauņu aptvērušās ozolu gāršas daļa. Pilskalnu atradīsiet, braucot no K. Baršausko ielas.

Šis pilskalns, kas pazīstams arī ar Aukštapils nosaukumu, atrodas Nemunas labā krasta augšējā terasē, Augsto Šaņču ozolu mežā, kas ir mazākā saglabājusies Kauņu reiz aptvērušās ozolu gāršas daļa. Pilskalnu atradīsiet, braucot no K. Baršausko ielas, pirms karavīru kapiem.

Jau 1924. gadā pilskalnu gleznaini aprakstījis aistu ticības pamatlicējs Doms Šidlausks (Domas Šidlauskas): „Iespējams, neviens nezina, ka netālu no Kauņas, Augstajos Šaņčos, ir pilskalns. Lai gan vieta ir ļoti skaista un cilvēki ceļo no visām pusēm, tomēr ozolu, egļu un skābaržu ielokā tas nevienam nekrīt acīs.”

Ar retinātiem lapkokiem apaugušā pilskalna, kas datējams ar 2. gt. sākumu, stāvās nogāzes sasniedz 30 m augstumu. Neliels, tikai 4,5 m garš un 8 m plats tā plakums ir četrstūrains, iegarens. Tā rietumu malā ir 1,5 m augsts un 15 m garš valnis.

Baltu senās reliģijas kopienas Romuva biedri — romuvieši — līdzās pilskalnam izveidojuši svētvietu, 2013. gadā tā priekšā esošajā plakumā uzstādīts altāris. Šeit tiek svinēti baltu svētki un veikti dažādi rituāli. Dodoties dziļāk ozolu mežā, atradīsiet arī zibens skarto Pērkona ozolu. Ap to Romuvas kopienas biedri izveidojuši paleoastronomisko kalendāru. Tas ir akmeņiem klāts aplis 14 metru diametrā, ar 12 sektoriem.

Tāpat kā par daudziem citiem Kauņas un Lietuvas pilskalniem, arī par šo klīst leģendas. Viena no tām vēsta, ka kalnā parādoties rēgi. Kāds šeit ir redzējis baltus zirgus.

2003. gadā netālu no pilskalna, ozolu mežā, atrastas Otrā pasaules kara vāciešu — karagūstekņu — mirstīgās atliekas. Vēlāk viņi ekshumēti un pārapbedīti netālu esošajos Augsto Šaņču karavīru kapos. Pēc pilskalna apmeklējuma iegriezieties arī šajos kapos, kas izveidoti vēl 1891. gadā ārpus toreizējām Kauņas pilsētas robežām Krievijas armijas Kauņas garnizona karavīriem. Pavisam kapsētā vēsturiski ir izveidojušies septiņi apbedīšanas kvartāli, šeit apglabāti Krievijas, Vācijas un Lietuvas karavīri. Kapu rindas Lietuvas karavīru otrajā zemesgabalā atkārto Ģediminaišu stabu zīmējumu.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!