Bastionu komplekss (Jona pakalns, Geldernas bastions)

9°C
Turgaus g. 37, Klaipēda
Klausīties
Maršruti

Jona pakalns ir vieta, kur tiekas Klaipēdas sabiedrība, kā arī notiek Jūras svētku pasākumi. Šeit svin Meteņus, Jāņus, svētkos skan mūzika. Bet vai zinājāt, ka romantiskais nosaukums, kas, visticamāk, cēlies no Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas (celta 1706. gadā), kas šeit atradās un pēc Otrā pasaules kara tika iznīcināta, slēpj visai interesantu ar pilsētas aizsardzību saistītu vēsturi?

Par pilsētas pirmsākumu ir uzskatāms 1252. gads, kad toreizējās Daņģes upes grīvā Livonijas ordenis uzcēla Mēmelburgas pili, kurai līdzās veidojās pilsēta. Kad Vācu ordeņa valsts sabruka, no 1525. gada Klaipēda piederēja Prūsijas hercogistei, no 1701. gada — Prūsijas karalistei. 1627.–1629. gadā Klaipēdu sāka apņemt holandiešu tipa nocietinājumi, kas celti pēc inženiera Renē Karačoli de Nastres (Rene Carracioli de Niastre) projekta. Tika uzbērti ap 3,5 m augsti vaļņi un bastioni, ap kuriem izrakti ūdens grāvji — fosas. Pēc to ierīkošanas un rekonstrukcijas 18. gs. vidū pilsētu no austrumu un dienvidu puses apņēma bastionu tipa nocietinājumi, savukārt no ziemeļiem sargāja Jaunā Danes upe, tādēļ pilsētā varēja nokļūt tikai caur Tilta, Kūļu (Akmeņu) un Dzirnavu vārtiem. Šī sistēma sargāja Klaipēdu laikā, kad to ieņēma zviedru (1629–1635) un krievu (1757–1762) karaspēks. Šie bastionu tipa nocietinājumi atgādina arī slavenā krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova vārdu, kurš Septiņgadu kara laikā (1756–1763), kad Krievijas karaspēks ieņēma Klaipēdu, pildīja komandanta pienākumus.

18. gs. otrā pusē nocietinājumi zaudēja nozīmīgumu. Nocietinājumus tika atļauts nojaukt. Vaļņi tika iznomāti, grāvji — aizbērti ar zemi, vārtu ķieģeļi izmantoti citām būvniecības vajadzībām.

Restaurēti bastionu tipa aizsardzības sistēmas fragmenti ir saglabājušies gleznainajā Jona pakalnā, kas atrodas Tirgus ielas (Turgaus gatvė), kas sākas ar Teātra laukumu, beigās. Kompleksu veido trīs teritorijas. Pirmā — Geldernas, Purmarka bastioni, kurtīne (aizsargsiena, kas savieno blakus esošus bastionus), ravelīns (mākslīga pūķa formas sala, uz kuru ved koka tilts) un fosa (ar ūdeni pildīts aizsarggrāvis). Otrā — Prūsijas bastiona paliekas (pašlaik šeit atrodas 1896. gadā celts veselības uzlabošanas komplekss). Trešā — Dzirnavu bastiona paliekas (šobrīd tur atrodas skolas ēka).

Bastionu komplekss (Jona pakalns, Geldernas bastions)

Turgaus g. 37, Klaipēda

Jona pakalns ir vieta, kur tiekas Klaipēdas sabiedrība, kā arī notiek Jūras svētku pasākumi. Šeit svin Meteņus, Jāņus, svētkos skan mūzika. Bet vai zinājāt, ka romantiskais nosaukums, kas, visticamāk, cēlies no Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas (celta 1706. gadā), kas šeit atradās un pēc Otrā pasaules kara tika iznīcināta, slēpj visai interesantu ar pilsētas aizsardzību saistītu vēsturi?

Par pilsētas pirmsākumu ir uzskatāms 1252. gads, kad toreizējās Daņģes upes grīvā Livonijas ordenis uzcēla Mēmelburgas pili, kurai līdzās veidojās pilsēta. Kad Vācu ordeņa valsts sabruka, no 1525. gada Klaipēda piederēja Prūsijas hercogistei, no 1701. gada — Prūsijas karalistei. 1627.–1629. gadā Klaipēdu sāka apņemt holandiešu tipa nocietinājumi, kas celti pēc inženiera Renē Karačoli de Nastres (Rene Carracioli de Niastre) projekta. Tika uzbērti ap 3,5 m augsti vaļņi un bastioni, ap kuriem izrakti ūdens grāvji — fosas. Pēc to ierīkošanas un rekonstrukcijas 18. gs. vidū pilsētu no austrumu un dienvidu puses apņēma bastionu tipa nocietinājumi, savukārt no ziemeļiem sargāja Jaunā Danes upe, tādēļ pilsētā varēja nokļūt tikai caur Tilta, Kūļu (Akmeņu) un Dzirnavu vārtiem. Šī sistēma sargāja Klaipēdu laikā, kad to ieņēma zviedru (1629–1635) un krievu (1757–1762) karaspēks. Šie bastionu tipa nocietinājumi atgādina arī slavenā krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova vārdu, kurš Septiņgadu kara laikā (1756–1763), kad Krievijas karaspēks ieņēma Klaipēdu, pildīja komandanta pienākumus.

18. gs. otrā pusē nocietinājumi zaudēja nozīmīgumu. Nocietinājumus tika atļauts nojaukt. Vaļņi tika iznomāti, grāvji — aizbērti ar zemi, vārtu ķieģeļi izmantoti citām būvniecības vajadzībām.

Restaurēti bastionu tipa aizsardzības sistēmas fragmenti ir saglabājušies gleznainajā Jona pakalnā, kas atrodas Tirgus ielas (Turgaus gatvė), kas sākas ar Teātra laukumu, beigās. Kompleksu veido trīs teritorijas. Pirmā — Geldernas, Purmarka bastioni, kurtīne (aizsargsiena, kas savieno blakus esošus bastionus), ravelīns (mākslīga pūķa formas sala, uz kuru ved koka tilts) un fosa (ar ūdeni pildīts aizsarggrāvis). Otrā — Prūsijas bastiona paliekas (pašlaik šeit atrodas 1896. gadā celts veselības uzlabošanas komplekss). Trešā — Dzirnavu bastiona paliekas (šobrīd tur atrodas skolas ēka).

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!