Eiguļu pilskalns

9°C
Žaļakalnis (Žaliakalnis), Kauņa
Klausīties
Maršruti

1379. gada Vīganda Marburgieša (Vygandas Marburgietis) hronikās raksta, ka krustnešu ordeņa maršals Gotfrīds no Lindenas, postot Lietuvu, „nolaidies gar Nēri pie Eiguļiem”. Tolaik šis vietvārds minēts pirmo reizi. Šodien Eiguļi ir Kauņas pilsētas mikrorajons, savukārt par 14. gs. vēsturi atgādina šeit paslēpies pilskalns.

Nēres kreisajā krastā, netālu no tagadējiem Eiguļu kapiem esošais pilskalns ir sasniedzams no Jonavos ielas, pagriežoties uz šauru Kamajų ieliņu, atrodot nelielu pāreju un uzkāpjot pa betona kāpnītēm.

Pilskalna plakumam ir noapaļoti stūri, tā izmēri: 70 × 60 m. Tas atstāts atmatā, ierakumi nopostīti. Austrumu galā uzbērts 5–6 m augsts valnis. Domājams, ka šajā pilskalnā reiz bijusi Eiguļu (Egollen) pils. 1382. gada 30. jūnijā krustneši to nodedzinājuši. Ir tādi, kas uzskata, ka pie atjaunotās Eiguļu pils Vītauts 1390. gadā sakāvis Šķirgaili.

1956. gadā, kad pilskalnā notika gatavošanās mājas celtniecībai, valnis pa vidu ar buldozeru tika nostumts uz grāvja pusi, bet pēc Lietuvas arheoloģijas pamatlicēja Petra Tarasenkas (Petras Tarasenka) iesaistīšanās celtniecība tika liegta. Rakšanas darbu laikā šajā teritorijā atrasti māla podi, kas dekorēti ar horizontālām paralēlām, viļņainām līnijām un dažādiem iegriezumiem, kā arī lauskas, apdeguša māla apmetuma gabali, dzelzs arbaleta bultas gals.

Līdzās tagadējiem Eiguļu kapiem atrodas ar pilskalnu saistīts kapulauks, kas pētīts starpkaru periodā. Šeit atrasti 47 nededzinātu un 4 sadedzinātu mirušo kapi, kas datējami ar 4.–7. gs. Nededzinātu mirušo kapu bedru dibenā atrasti akmeņi. Vīriešu kapos atrasti dzelzs cirvji, šķēpa gali, naži, āķi un gredzeni. Sieviešu kapos atrastas rotaslietas: kaklarotas, saktas, piespraudes, aproces, daudz stikla, emaljas un dzintara kreļļu.

Uz ziemeļaustrumiem no kapiem jau pēc Otrā pasaules kara atrastas un pētītas akmens un bronzas laikmeta apmetnes. Šeit atrastas pavardu paliekas, krama bultu gali, skrāpji, griežņi, keramikas un krama izstrādājumi.

Netālu no zināmajām Kauņas klīnikām esošais Eiguļu pilskalns nav vienīgais interesantais objekts šajā rajonā. Tikai kilometra attālumā atradīsiet Kauņas cietokšņa Septīto fortu, kurā darbojas muzejs, notiek dažādas nodarbības skolēniem, var apskatīt piemiņas zīmi holokausta upuriem.

Eiguļu pilskalns

Žaļakalnis (Žaliakalnis), Kauņa

1379. gada Vīganda Marburgieša (Vygandas Marburgietis) hronikās raksta, ka krustnešu ordeņa maršals Gotfrīds no Lindenas, postot Lietuvu, „nolaidies gar Nēri pie Eiguļiem”. Tolaik šis vietvārds minēts pirmo reizi. Šodien Eiguļi ir Kauņas pilsētas mikrorajons, savukārt par 14. gs. vēsturi atgādina šeit paslēpies pilskalns.

Nēres kreisajā krastā, netālu no tagadējiem Eiguļu kapiem esošais pilskalns ir sasniedzams no Jonavos ielas, pagriežoties uz šauru Kamajų ieliņu, atrodot nelielu pāreju un uzkāpjot pa betona kāpnītēm.

Pilskalna plakumam ir noapaļoti stūri, tā izmēri: 70 × 60 m. Tas atstāts atmatā, ierakumi nopostīti. Austrumu galā uzbērts 5–6 m augsts valnis. Domājams, ka šajā pilskalnā reiz bijusi Eiguļu (Egollen) pils. 1382. gada 30. jūnijā krustneši to nodedzinājuši. Ir tādi, kas uzskata, ka pie atjaunotās Eiguļu pils Vītauts 1390. gadā sakāvis Šķirgaili.

1956. gadā, kad pilskalnā notika gatavošanās mājas celtniecībai, valnis pa vidu ar buldozeru tika nostumts uz grāvja pusi, bet pēc Lietuvas arheoloģijas pamatlicēja Petra Tarasenkas (Petras Tarasenka) iesaistīšanās celtniecība tika liegta. Rakšanas darbu laikā šajā teritorijā atrasti māla podi, kas dekorēti ar horizontālām paralēlām, viļņainām līnijām un dažādiem iegriezumiem, kā arī lauskas, apdeguša māla apmetuma gabali, dzelzs arbaleta bultas gals.

Līdzās tagadējiem Eiguļu kapiem atrodas ar pilskalnu saistīts kapulauks, kas pētīts starpkaru periodā. Šeit atrasti 47 nededzinātu un 4 sadedzinātu mirušo kapi, kas datējami ar 4.–7. gs. Nededzinātu mirušo kapu bedru dibenā atrasti akmeņi. Vīriešu kapos atrasti dzelzs cirvji, šķēpa gali, naži, āķi un gredzeni. Sieviešu kapos atrastas rotaslietas: kaklarotas, saktas, piespraudes, aproces, daudz stikla, emaljas un dzintara kreļļu.

Uz ziemeļaustrumiem no kapiem jau pēc Otrā pasaules kara atrastas un pētītas akmens un bronzas laikmeta apmetnes. Šeit atrastas pavardu paliekas, krama bultu gali, skrāpji, griežņi, keramikas un krama izstrādājumi.

Netālu no zināmajām Kauņas klīnikām esošais Eiguļu pilskalns nav vienīgais interesantais objekts šajā rajonā. Tikai kilometra attālumā atradīsiet Kauņas cietokšņa Septīto fortu, kurā darbojas muzejs, notiek dažādas nodarbības skolēniem, var apskatīt piemiņas zīmi holokausta upuriem.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!