Eketes (Kalotes) pilskalns

Pie pašas Klaipēdas, vietā, kur Daņģes upē ietek Eketes upīte, plešas viens no zināmākajiem un teju lielākajiem kuršu pilskalniem Rietumlietuvā — Ekete. Senās hronikas pilskalnu sauc par Akuti (Akutte) un Ekiti. Pilskalns, aizsprostojot Eketi, atdūrās pie aizsprosta, no kura tas arī ir sasniedzams.

Eketes pilskalnam, ko attiecina uz 1. gt.–13. gs., ir stāvas, 8–9 m augstas nogāzes. Pilskalna augšpusē ir neregulāra kvadrāta formas plašs plakums un to no ziemeļu puses aptverošs augsts puslokveida valnis. Ir arī otrā vaļņa paliekas, un arheoloģiskie pētījumi liecina, ka bijuši vēl trīs. Šāda nocietinājumu zona ļauj domāt, ka šeit uzceltā kuršu pils (minēta 1253. gada Kursas dalīšanas dokumentā) bijis nozīmīgs objekts. Arī pilskalna lielums saka priekšā, ka šeit atradies nocietinātās pilsētas centrs. 1285. gadā vēstures avotos minēta apdzīvota vieta Ekete (Akute, Acheté). Uz ziemeļaustrumiem no pilskalna vismaz 6 ha platībā ir senās apmetnes pēdas.

Eketes pilskalns ir plaši pētīts. 1972. gadā Lietuvas vēstures institūts, kura ekspedīciju vadīja Aļģimants Merkevičs (Algimantas Merkevičius), plakuma austrumu daļā izpētīja 240 m2 platību un atsedza atradumiem un celtņu paliekām bagātīgu kultūrslāni. Atradumu vidū — amatnieka dzelzs darbarīki, kas liecina par darbnīcu atrašanās vietu, apkalts bultas gals, romiešu monētas, dzintara vārpstiņa, stikla krelles un aušanas steļļu māla sviras. Tie, kā arī rezripas, gludās un ripas keramikas lauskas liecina, ka pilskalns pastāvīgi tika apdzīvots vairāk nekā tūkstoš gadu. Biezs kultūrslānis ir arī pilskalna apmetnē, kas pētīta 1972. gadā un vēlāk. Tiesa gan, vēl nav pētīts lielais puslokveida valnis.

Pilskalna austrumu un dienvidu nogāzes 20. gs. 70. gadu sākumā, izrokot dīķi, sāka brukt. 1994., 1996.–1997. gadā pilskalns tika sakārtots. Stabilizētas brūkošās nogāzes, sakārtoti apstādījumi. Pilskalns ir apaudzis ar nocirstu krūmu atvasēm, vaļņa ārējā nogāze — ar lapkokiem.

Starp klīstošām teikām ir stāsts par to, ka, aizstāvēdamies no krieviem un prūšiem, pilskalnu ar cepurēm sagrāvuši zviedri. Cita leģenda — par bagātu krustnešu pili, kas šeit atradusies un nogrimusi bez pēdām. Domājams, ka šeit bijusi baltu svētnīca, kur rīkoti upurēšanas rituāli Pērkonam.