Gegrēnu pilskalns

3°C
Gegrēni (Gegrėnai), Pluņģes raj. 
Klausīties
Maršruti

Žemaitijas nacionālajā parkā, 6 km attālumā no Žemaišu Kalvarijas un 14 km attālumā no Žemaitijas nacionālā parka direkcijas apmeklētāju centra Plateļos, atradīsiet 1,6 km garu Gegrēnu pilskalnu taku, kas iet caur arheoloģisko kompleksu. Tajā apmeklēsiet pat divus 1. gt.–13. gs. pilskalnus. Tajos atradās 1253. gada vēstures avotos minētā viena no nozīmīgākajām Kursas dienvidos esošajām Cekļa zemes pilīm Gegre (Zegere).

Pils apgabalā Gegre bija galvenā pils. Gegrēnu pils apgabalam piederējuši arī trīs Pučkoru un citi apkārtējie pilskalni. Līdz mūsdienām šai apkārtnē saglabājušos pilskalnu grupas ļauj rēķināt, ka Cekļa zemē bijuši 10–11 pils apgabali.

Pilskalni atrodas upītes abās pusēs. Mazākais un senākais ir pirmais — kreisajā krastā esošajā augstienē. 150 m uz ziemeļrietumiem no pilskalna ir 2. gt. sākuma kapulauks.

Pirmā pilskalna plakums ir četrstūrains, iegarens austrumu–rietumu virzienā, izmēri: 48 × 27 m. Lai aizsargātu pili no ienaidniekiem — Zobenbrāļu ordeņa —, rietumu pusē uzbērti divi vaļņi un grāvis.

Pirmais valnis ir 0,2 m augsts, 4 m plats, aiz tā izrakts 3 m plats priekšā uzvirzījies grāvis. Aiz šī grāvja ir uzbērts otrs, 5 m plats valnis ar 0,8 m augstu ārējo nogāzi. Ziemeļu nogāzē tas pārvēršas par 3,5 m platu terasi. Vidēji stāvas, dienvidos — stāvas, 8–10 m augstas nogāzes. Pilskalnu nopostījuši arumi, tas apaudzis ar lapkokiem, kas daļēji ir izcirsti, zaļo atvases. Pilskalna ziemeļu sānu ir izārdījušas lapsu alas.

Gegrēnu arheoloģiskajā kompleksā ir veikti tikai izpētes pētījumi, bet par šiem pilskalniem klīst daudz leģendu. Kāda žemaišu teika vēsta, ka senos laikos pilskalnā bijusi baznīca, kas plūdu laikā noslīkusi: „…teica, ka šeit kalnā bijusi baznīca.” Šīs baznīcas zvanu tornis, nabagmāja un kapela atradusies pilskalna dienvidu pakājē. Citi stāsta, ka no kalna cēlušies biezi garaiņi. Cilvēki apgalvojuši, ka kalnā ir daudz sāls, ko atstājuši senie iedzīvotāji. Dzimtbūšanas laikos kāda veca tantiņa no šī kalna bieži vien nesusi sāli, bet lielā noslēpumā turējusi sāls atrašanās vietu.

Gegrēnu pilskalns

Gegrēni (Gegrėnai), Pluņģes raj. 

Žemaitijas nacionālajā parkā, 6 km attālumā no Žemaišu Kalvarijas un 14 km attālumā no Žemaitijas nacionālā parka direkcijas apmeklētāju centra Plateļos, atradīsiet 1,6 km garu Gegrēnu pilskalnu taku, kas iet caur arheoloģisko kompleksu. Tajā apmeklēsiet pat divus 1. gt.–13. gs. pilskalnus. Tajos atradās 1253. gada vēstures avotos minētā viena no nozīmīgākajām Kursas dienvidos esošajām Cekļa zemes pilīm Gegre (Zegere).

Pils apgabalā Gegre bija galvenā pils. Gegrēnu pils apgabalam piederējuši arī trīs Pučkoru un citi apkārtējie pilskalni. Līdz mūsdienām šai apkārtnē saglabājušos pilskalnu grupas ļauj rēķināt, ka Cekļa zemē bijuši 10–11 pils apgabali.

Pilskalni atrodas upītes abās pusēs. Mazākais un senākais ir pirmais — kreisajā krastā esošajā augstienē. 150 m uz ziemeļrietumiem no pilskalna ir 2. gt. sākuma kapulauks.

Pirmā pilskalna plakums ir četrstūrains, iegarens austrumu–rietumu virzienā, izmēri: 48 × 27 m. Lai aizsargātu pili no ienaidniekiem — Zobenbrāļu ordeņa —, rietumu pusē uzbērti divi vaļņi un grāvis.

Pirmais valnis ir 0,2 m augsts, 4 m plats, aiz tā izrakts 3 m plats priekšā uzvirzījies grāvis. Aiz šī grāvja ir uzbērts otrs, 5 m plats valnis ar 0,8 m augstu ārējo nogāzi. Ziemeļu nogāzē tas pārvēršas par 3,5 m platu terasi. Vidēji stāvas, dienvidos — stāvas, 8–10 m augstas nogāzes. Pilskalnu nopostījuši arumi, tas apaudzis ar lapkokiem, kas daļēji ir izcirsti, zaļo atvases. Pilskalna ziemeļu sānu ir izārdījušas lapsu alas.

Gegrēnu arheoloģiskajā kompleksā ir veikti tikai izpētes pētījumi, bet par šiem pilskalniem klīst daudz leģendu. Kāda žemaišu teika vēsta, ka senos laikos pilskalnā bijusi baznīca, kas plūdu laikā noslīkusi: „…teica, ka šeit kalnā bijusi baznīca.” Šīs baznīcas zvanu tornis, nabagmāja un kapela atradusies pilskalna dienvidu pakājē. Citi stāsta, ka no kalna cēlušies biezi garaiņi. Cilvēki apgalvojuši, ka kalnā ir daudz sāls, ko atstājuši senie iedzīvotāji. Dzimtbūšanas laikos kāda veca tantiņa no šī kalna bieži vien nesusi sāli, bet lielā noslēpumā turējusi sāls atrašanās vietu.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!