Gerduvēnu pilskalns

3°C
Vēžaiči (Vėžaičiai), Klaipēdas raj. 
Klausīties
Maršruti

Gerdaujas kreisajā krastā, mežainā apvidū uz ziemeļiem no Gargždiem, atrodas Gerduvēnu pilskalns — viens no noslēpumainākajiem Klaipēdas rajonā esošajiem padsmit pilskalniem. Tas sasniedzams no Kauņas–Klaipēdas autoceļa, pie Vēžaičiem pagriežoties virzienā uz Lapjiem, nogriežoties uz Minijas ieleju un pirms Gerdaujas upītes pagriežoties pa labi.

Gerdaujas hidronīmu mēģina attiecināt uz vārdu „girdyti”, kas nozīmē ‘dzirdīt’, ‘dot dzert’. Iespējams, ka ar to ir saistīts arī pilskalna un nelielā šeit esošā ciema nosaukums.

Pats pilskalns ir attiecināms uz 1. gt.–13. gs. Tā nogāzes ir stāvas, līdz pat 35 m augstas. Uzkāpjot augšā, nonāksiet palielā ovālā plakumā. Ar neapbruņotu aci šeit ir grūti saskatīt skaidrākas aizsardzības aizsargnocietinājumu pazīmes. Plakuma dienvidaustrumu malā varat ieraudzīt divu grāvju un valnīša starp tiem paliekas, kā arī tālāk esošajā augstienē izveidotu priekšpili, kas arī nocietināta ar nelielu valni un grāvi. Pilskalnu diezgan nopostījuši arumi, tagad tas ir apaudzis ar lapkokiem.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. Tās laikā zemes virsmā atrastas keramikas lauskas, māla apmetuma drumslas un krāsmatas. 2010. gadā pētīta Gerduvēnu pilskalna ziemeļrietumu pakāje — šeit fiksēts neintensīvs kultūrslānis.

Pilskalna rietumu pakājē esošajos laukos ir senās apmetnes pēdas, savukārt 500 m uz dienvidiem — 2.–13. gs. kapulauks. Līdz 1996. gadam šis kapulauks arheologiem nebija zināms, kamēr Lietuvas nacionālajā muzejā nebija nonākusi vietējās iedzīvotājas zemē atrasta Romas impērijas monēta.

Kapulauka un apmetnes izpēte veikta 2002. un 2007. gadā. Šeit atrasti dedzināti kauli, dažādi pīti un stikla izstrādājumi un to fragmenti, bezripas keramikas lauskas, sakta, Romas impērijas monētas, ripas keramikas lauskas, dzelzs āķveida piespraude u. c. — kopumā vairāk nekā 100 dažādu darinājumu un to fragmentu. Pētījumu gaita liecina, ka nelielais kapulauks šeit spēcīgi nopostīts lauksaimniecības darbu laikā.

Varbūt sava attāluma dēļ Gerduvēnu pilskalns ir leģendām bagāts, no kurām dažas ir par spokiem. Stāsta, ka svētdienās kalna galā pīpi smēķējot kāds sencis. Ir tādi, kas dzirdējuši, kā no kalna ar lielu troksni kaut kas ievēlies Gerdaujas upē.

Gerduvēnu pilskalns

Vēžaiči (Vėžaičiai), Klaipēdas raj. 

Gerdaujas kreisajā krastā, mežainā apvidū uz ziemeļiem no Gargždiem, atrodas Gerduvēnu pilskalns — viens no noslēpumainākajiem Klaipēdas rajonā esošajiem padsmit pilskalniem. Tas sasniedzams no Kauņas–Klaipēdas autoceļa, pie Vēžaičiem pagriežoties virzienā uz Lapjiem, nogriežoties uz Minijas ieleju un pirms Gerdaujas upītes pagriežoties pa labi.

Gerdaujas hidronīmu mēģina attiecināt uz vārdu „girdyti”, kas nozīmē ‘dzirdīt’, ‘dot dzert’. Iespējams, ka ar to ir saistīts arī pilskalna un nelielā šeit esošā ciema nosaukums.

Pats pilskalns ir attiecināms uz 1. gt.–13. gs. Tā nogāzes ir stāvas, līdz pat 35 m augstas. Uzkāpjot augšā, nonāksiet palielā ovālā plakumā. Ar neapbruņotu aci šeit ir grūti saskatīt skaidrākas aizsardzības aizsargnocietinājumu pazīmes. Plakuma dienvidaustrumu malā varat ieraudzīt divu grāvju un valnīša starp tiem paliekas, kā arī tālāk esošajā augstienē izveidotu priekšpili, kas arī nocietināta ar nelielu valni un grāvi. Pilskalnu diezgan nopostījuši arumi, tagad tas ir apaudzis ar lapkokiem.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. Tās laikā zemes virsmā atrastas keramikas lauskas, māla apmetuma drumslas un krāsmatas. 2010. gadā pētīta Gerduvēnu pilskalna ziemeļrietumu pakāje — šeit fiksēts neintensīvs kultūrslānis.

Pilskalna rietumu pakājē esošajos laukos ir senās apmetnes pēdas, savukārt 500 m uz dienvidiem — 2.–13. gs. kapulauks. Līdz 1996. gadam šis kapulauks arheologiem nebija zināms, kamēr Lietuvas nacionālajā muzejā nebija nonākusi vietējās iedzīvotājas zemē atrasta Romas impērijas monēta.

Kapulauka un apmetnes izpēte veikta 2002. un 2007. gadā. Šeit atrasti dedzināti kauli, dažādi pīti un stikla izstrādājumi un to fragmenti, bezripas keramikas lauskas, sakta, Romas impērijas monētas, ripas keramikas lauskas, dzelzs āķveida piespraude u. c. — kopumā vairāk nekā 100 dažādu darinājumu un to fragmentu. Pētījumu gaita liecina, ka nelielais kapulauks šeit spēcīgi nopostīts lauksaimniecības darbu laikā.

Varbūt sava attāluma dēļ Gerduvēnu pilskalns ir leģendām bagāts, no kurām dažas ir par spokiem. Stāsta, ka svētdienās kalna galā pīpi smēķējot kāds sencis. Ir tādi, kas dzirdējuši, kā no kalna ar lielu troksni kaut kas ievēlies Gerdaujas upē.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!