II Gegrēnu pilskalns

5°C
Gegrēni (Gegrėnai), Pluņģes raj. 
Klausīties
Maršruti

Žemaitijas nacionālajā parkā, 6 km attālumā no Žemaišu Kalvarijas un 14 km attālumā no Žemaitijas nacionālā parka direkcijas apmeklētāju centra Plateļos, atradīsiet 1,6 km garu Gegrēnu pilskalnu taku, kas iet caur arheoloģisko kompleksu. Tajā apmeklēsiet pat divus 1. gt.–13. gs. pilskalnus. Tajos atradās 1253. gada vēstures avotos minētā viena no nozīmīgākajām Kursas dienvidos esošajām Cekļa zemes pilīm Gegre (Zegere).

Pils apgabalā Gegre bija galvenā pils. Gegrēnu pils apgabalam piederējuši arī Pučkoru un citi apkārtējie pilskalni. Līdz mūsdienām saglabājušos pilskalnu grupas ļauj rēķināt, ka Cekļa zemē bijušas 10–11 pilis.

Pilskalni atrodas abpus upītei bez nosaukuma. Otrais (II) — uz dienvidiem no pirmā, labajā krastā — izveidots, domājams, jau 2. gt. sākumā, kad paplašinājusies kopiena vairs nesatilpa nelielā un slikti aizsargātā pirmajā pilskalnā.

Pilskalna plakums ir ovāls, iegarens ziemeļu–dienvidu virzienā, tā garums — 110 m, platums — 100 m. Laukuma dienvidu pusē uzbērts 40 m garš, 1 m augsts un 10 m plats valnis, aiz kura izrakts 10 m plats un 1,5 m dziļš grāvis. Grāvja austrumu malā 17 m garumā šis grāvis sadalās divos grāvjos: attiecīgi 2 m platumā un 0,2 m dziļumā, un 4 m platumā un 0,2 m dziļumā. Starp tiem — 0,2 m augsts un 4,5 m plats valnis. Uz dienvidiem no grāvja ir 20 m plats trapeces formas augstienes stūris ar 6 m augstu nogāzi. Laukuma ziemeļu un rietumu malās uzbērts 0,2 m augsts un 4 m plats valnis. Nogāzes augšējā ziemeļrietumu daļā, 4 m zemāk par plakumu, ir 14 m plata terase. Nogāzes ir stāvas, 10¬–15 m augstas.

Pilskalnu nopostījuši arumi, tas apaudzis ar jaukto koku mežu, kas austrumu nogāzē ir izcirsts, ataugušas atvases. Pilskalna dienvidrietumu pakājē ir apmetne, kur atrasta bezripas keramika, apdeguši akmeņi. Atrasti arī divi 10.–13. gs. kapulauki.

Pilskalni, kas reiz sargājuši šo zemju iedzīvotājus no ienaidniekiem, mūsdienās ir neatņemams ainavas akcents. Pēc izziņas takas, stāvlaukuma un tiltiņu izveides tie sagaida arvien lielāku uzmanību. Stāvas, līdz 15 m augstas abu pilskalnu nogāzes, diezgan liela augstuma atšķirība starp pauguru virsotnēm un ielejām rada ļoti izteiksmīgu reljefu un panorāmiskus plašumus. Ceļotāji šo pilskalnu kompleksu dēvē par nejaušu atklājumu, kas iekļāvies laukos kā oāze tuksnesī.

II Gegrēnu pilskalns

Gegrēni (Gegrėnai), Pluņģes raj. 

Žemaitijas nacionālajā parkā, 6 km attālumā no Žemaišu Kalvarijas un 14 km attālumā no Žemaitijas nacionālā parka direkcijas apmeklētāju centra Plateļos, atradīsiet 1,6 km garu Gegrēnu pilskalnu taku, kas iet caur arheoloģisko kompleksu. Tajā apmeklēsiet pat divus 1. gt.–13. gs. pilskalnus. Tajos atradās 1253. gada vēstures avotos minētā viena no nozīmīgākajām Kursas dienvidos esošajām Cekļa zemes pilīm Gegre (Zegere).

Pils apgabalā Gegre bija galvenā pils. Gegrēnu pils apgabalam piederējuši arī Pučkoru un citi apkārtējie pilskalni. Līdz mūsdienām saglabājušos pilskalnu grupas ļauj rēķināt, ka Cekļa zemē bijušas 10–11 pilis.

Pilskalni atrodas abpus upītei bez nosaukuma. Otrais (II) — uz dienvidiem no pirmā, labajā krastā — izveidots, domājams, jau 2. gt. sākumā, kad paplašinājusies kopiena vairs nesatilpa nelielā un slikti aizsargātā pirmajā pilskalnā.

Pilskalna plakums ir ovāls, iegarens ziemeļu–dienvidu virzienā, tā garums — 110 m, platums — 100 m. Laukuma dienvidu pusē uzbērts 40 m garš, 1 m augsts un 10 m plats valnis, aiz kura izrakts 10 m plats un 1,5 m dziļš grāvis. Grāvja austrumu malā 17 m garumā šis grāvis sadalās divos grāvjos: attiecīgi 2 m platumā un 0,2 m dziļumā, un 4 m platumā un 0,2 m dziļumā. Starp tiem — 0,2 m augsts un 4,5 m plats valnis. Uz dienvidiem no grāvja ir 20 m plats trapeces formas augstienes stūris ar 6 m augstu nogāzi. Laukuma ziemeļu un rietumu malās uzbērts 0,2 m augsts un 4 m plats valnis. Nogāzes augšējā ziemeļrietumu daļā, 4 m zemāk par plakumu, ir 14 m plata terase. Nogāzes ir stāvas, 10¬–15 m augstas.

Pilskalnu nopostījuši arumi, tas apaudzis ar jaukto koku mežu, kas austrumu nogāzē ir izcirsts, ataugušas atvases. Pilskalna dienvidrietumu pakājē ir apmetne, kur atrasta bezripas keramika, apdeguši akmeņi. Atrasti arī divi 10.–13. gs. kapulauki.

Pilskalni, kas reiz sargājuši šo zemju iedzīvotājus no ienaidniekiem, mūsdienās ir neatņemams ainavas akcents. Pēc izziņas takas, stāvlaukuma un tiltiņu izveides tie sagaida arvien lielāku uzmanību. Stāvas, līdz 15 m augstas abu pilskalnu nogāzes, diezgan liela augstuma atšķirība starp pauguru virsotnēm un ielejām rada ļoti izteiksmīgu reljefu un panorāmiskus plašumus. Ceļotāji šo pilskalnu kompleksu dēvē par nejaušu atklājumu, kas iekļāvies laukos kā oāze tuksnesī.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!