Jiesas pilskalns

5°C
Aleksots (Aleksotas), Kauņa
Klausīties
Maršruti

Par Napoleona kalnu dēvētais Jiesas vai Pajiesas pilskalns atrodas Nemunas kreisajā krastā, Jiesas un Nemunas satekā, pie Piliakalnio ielas, starp Panemunes un Dzelzceļa tiltiem. Stāvs, ar lapkokiem apaudzis pilskalns ir dabīgs 63,6 m augsts paugurs. Rudenī, ziemā un pavasarī, kad koki vēl nav spēcīgi salapojuši, no pilskalna paveras brīnišķīga Kauņas panorāma.

Tāpat kā daudzus citus, arī šo pilskalnu pētījis arheologs Petrs Tarasenka (Petras Tarasenka). Pēc viņa teiktā, spriežot pēc pilskalna stāvokļa, tā augšpusē varēja būt apmešanās vieta ar pileni, bet kalna pakājē uz dienvidaustrumu pusi — zvejnieku un zemkopju apmetne.

Tā plašāk pētīta 1997. gadā. Nav precīzu ziņu, kad tā izveidota. Apmetnes kultūrslānis datējams ar 14.–17. gs, bet 1 ha teritorijā atrasta arī agrāk izgatavota apmestā un ripas keramika, bronzas gredzens. Šos atradumus arheologi attiecina uz 11.–13. gs.

Domājams, ka no šī paugura 1812. gada jūnijā trīs dienas un trīs naktis Francijas armijas pārcelšanos pār Nemunu vērojis imperators Napoleons. Tieši tādēļ pilskalnu arī sauc par Napoleona kalnu. Laikabiedru atmiņās teikts, ka pārcelšanās priekšvakarā šeit atbraukušais karavadonis uzvilcis pulkveža Mīkola Pongovska (Mykolas Pongovskis) surdutu — garos svārkus ar iežmaugu un divrindu pogām — un uzlicis viņa platmali. Izlūkojis apkārtni, Napoleons pavēlējis uzvilkt pilskalnā lielgabalus, kam ar uguni bija jānosedz pulki, kas ceļas pār Nemunu. Tomēr tas nebija nepieciešams, jo armijai nepretojās.

1913. gadā Napoleona karagājiena simtgades sakarā Kauņu un pilskalnu apmeklējis cars Nikolajs II. Lai atzīmētu karagājienu, bija iecere šeit uzcelt pieminekli, tomēr šī ideja netika īstenota.

Atzīmējot 200. gadskārtu karagājienam, kas daļai Lietuvas iedzīvotāju iedvesa cerību atbrīvoties no Krievijas jūga, vairāk nekā tūkstotis kara rekonstruktoru imitēja Francijas armijas pārcelšanos. Šajā rekonstrukcijā piedalījās entuziasti no Lietuvas, Francijas, Krievijas, Čehijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas.

Pēdējā laikā kalnā arvien plašāk tiek svinēti senie baltu svētki, šeit ik gadu 6. jūlijā dzied Tautisko dziesmu jeb Lietuvas valsts himnu.

Jiesas pilskalns

Aleksots (Aleksotas), Kauņa

Par Napoleona kalnu dēvētais Jiesas vai Pajiesas pilskalns atrodas Nemunas kreisajā krastā, Jiesas un Nemunas satekā, pie Piliakalnio ielas, starp Panemunes un Dzelzceļa tiltiem. Stāvs, ar lapkokiem apaudzis pilskalns ir dabīgs 63,6 m augsts paugurs. Rudenī, ziemā un pavasarī, kad koki vēl nav spēcīgi salapojuši, no pilskalna paveras brīnišķīga Kauņas panorāma.

Tāpat kā daudzus citus, arī šo pilskalnu pētījis arheologs Petrs Tarasenka (Petras Tarasenka). Pēc viņa teiktā, spriežot pēc pilskalna stāvokļa, tā augšpusē varēja būt apmešanās vieta ar pileni, bet kalna pakājē uz dienvidaustrumu pusi — zvejnieku un zemkopju apmetne.

Tā plašāk pētīta 1997. gadā. Nav precīzu ziņu, kad tā izveidota. Apmetnes kultūrslānis datējams ar 14.–17. gs, bet 1 ha teritorijā atrasta arī agrāk izgatavota apmestā un ripas keramika, bronzas gredzens. Šos atradumus arheologi attiecina uz 11.–13. gs.

Domājams, ka no šī paugura 1812. gada jūnijā trīs dienas un trīs naktis Francijas armijas pārcelšanos pār Nemunu vērojis imperators Napoleons. Tieši tādēļ pilskalnu arī sauc par Napoleona kalnu. Laikabiedru atmiņās teikts, ka pārcelšanās priekšvakarā šeit atbraukušais karavadonis uzvilcis pulkveža Mīkola Pongovska (Mykolas Pongovskis) surdutu — garos svārkus ar iežmaugu un divrindu pogām — un uzlicis viņa platmali. Izlūkojis apkārtni, Napoleons pavēlējis uzvilkt pilskalnā lielgabalus, kam ar uguni bija jānosedz pulki, kas ceļas pār Nemunu. Tomēr tas nebija nepieciešams, jo armijai nepretojās.

1913. gadā Napoleona karagājiena simtgades sakarā Kauņu un pilskalnu apmeklējis cars Nikolajs II. Lai atzīmētu karagājienu, bija iecere šeit uzcelt pieminekli, tomēr šī ideja netika īstenota.

Atzīmējot 200. gadskārtu karagājienam, kas daļai Lietuvas iedzīvotāju iedvesa cerību atbrīvoties no Krievijas jūga, vairāk nekā tūkstotis kara rekonstruktoru imitēja Francijas armijas pārcelšanos. Šajā rekonstrukcijā piedalījās entuziasti no Lietuvas, Francijas, Krievijas, Čehijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas.

Pēdējā laikā kalnā arvien plašāk tiek svinēti senie baltu svētki, šeit ik gadu 6. jūlijā dzied Tautisko dziesmu jeb Lietuvas valsts himnu.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!