Kalnišķes (Gargždu) pilskalns

5°C
Vēžaiči (Vėžaičiai), Klaipēdas raj. 
Klausīties
Maršruti

ciema teritorijā atrodas paliels kuršu zemes Cekļa pilskalns, ko reiz sauca par Garisdu. Šeit bijusī pils minēta 1253. gada Kursas dienvidu daļas dalīšanas aktā. Ar šo brīdi sākas Gargždu vēsture.

19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā pilskalns piederējis Aneles Milžinskienes, līdz ar to Anielinas pusmuižai, tāpēc dažos avotos tam piešķirts arī šis nosaukums. Tomēr oficiāli tas ir Kalnišķes pilskalns, ko sauc arī par Gargždu pilskalnu vai vienkārši Pilali. Lauku ap pilskalnu cilvēki sauc par Raganīnu, stāsta, ka šeit bijusi elku pielūgšanas vieta.

Pilskalnu aizsargā trīs grāvji un trīs vaļņi — nogāzes ir stāvas, aptuveni 20 m augstas. Pilskalna plašais plakums ir trapecveida, iegarens austrumu–rietumu virzienā.

20. gs. sākumā pilskalnu apmeklējis un aprakstījis poļu vēsturnieks Ludviks Kšivickis (Ludwik Krzywicki). Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. 1999.–2000. gadā pilskalns pētīts, veicot nogāžu stiprināšanas darbus. Atradumi liecina, ka pilskalns apdzīvots vēl pirms mūsu ēras, senākie atradumi ir attiecināmi uz bronzas laikmetu, kā arī atrastas romiešu monētas. Pilskalna dienvidrietumu pusē ir pakājes apmetne, kas pētīta 1998. gadā. Līdz 95 cm biezā 1. gt. otrās puses – 2. gt. sākuma kultūrslānī atrastas bezripas keramikas lauskas, smilšakmens vārpstiņa, akmens beržamie un vara sakausējuma ķēdīte.

Dodoties uz Kalnišķes pilskalnu, jums ir iespēja atrast aizaugušu cariskās Krievijas virsnieka kapu. Viņa dvēsele slēpjoties pilskalnā āpšu un lapsu izrakņātās alās.

Tiek veikta intensīva pilskalna sakārtošana. Izveidotas takas, skatu laukumi, ugunskura vieta, stāvlaukums, informācijas stendi un norādes, nostiprināti erodējošie aizsargvaļņi un nogāzes. Atjaunoto tūrisma objektu ļoti iecienījusi vietējā sabiedrība. Šeit notiek izglītojoši un rekonstrukcijas pasākumi, tiek svinēti tradicionālie baltu un valsts svētki, kuru laikā paceļ iespaidīgu karogu un izgaismo pilskalnu.

Kalnišķes (Gargždu) pilskalns

Vēžaiči (Vėžaičiai), Klaipēdas raj. 

ciema teritorijā atrodas paliels kuršu zemes Cekļa pilskalns, ko reiz sauca par Garisdu. Šeit bijusī pils minēta 1253. gada Kursas dienvidu daļas dalīšanas aktā. Ar šo brīdi sākas Gargždu vēsture.

19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā pilskalns piederējis Aneles Milžinskienes, līdz ar to Anielinas pusmuižai, tāpēc dažos avotos tam piešķirts arī šis nosaukums. Tomēr oficiāli tas ir Kalnišķes pilskalns, ko sauc arī par Gargždu pilskalnu vai vienkārši Pilali. Lauku ap pilskalnu cilvēki sauc par Raganīnu, stāsta, ka šeit bijusi elku pielūgšanas vieta.

Pilskalnu aizsargā trīs grāvji un trīs vaļņi — nogāzes ir stāvas, aptuveni 20 m augstas. Pilskalna plašais plakums ir trapecveida, iegarens austrumu–rietumu virzienā.

20. gs. sākumā pilskalnu apmeklējis un aprakstījis poļu vēsturnieks Ludviks Kšivickis (Ludwik Krzywicki). Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. 1999.–2000. gadā pilskalns pētīts, veicot nogāžu stiprināšanas darbus. Atradumi liecina, ka pilskalns apdzīvots vēl pirms mūsu ēras, senākie atradumi ir attiecināmi uz bronzas laikmetu, kā arī atrastas romiešu monētas. Pilskalna dienvidrietumu pusē ir pakājes apmetne, kas pētīta 1998. gadā. Līdz 95 cm biezā 1. gt. otrās puses – 2. gt. sākuma kultūrslānī atrastas bezripas keramikas lauskas, smilšakmens vārpstiņa, akmens beržamie un vara sakausējuma ķēdīte.

Dodoties uz Kalnišķes pilskalnu, jums ir iespēja atrast aizaugušu cariskās Krievijas virsnieka kapu. Viņa dvēsele slēpjoties pilskalnā āpšu un lapsu izrakņātās alās.

Tiek veikta intensīva pilskalna sakārtošana. Izveidotas takas, skatu laukumi, ugunskura vieta, stāvlaukums, informācijas stendi un norādes, nostiprināti erodējošie aizsargvaļņi un nogāzes. Atjaunoto tūrisma objektu ļoti iecienījusi vietējā sabiedrība. Šeit notiek izglītojoši un rekonstrukcijas pasākumi, tiek svinēti tradicionālie baltu un valsts svētki, kuru laikā paceļ iespaidīgu karogu un izgaismo pilskalnu.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!