Kara laiku patvertnes

9°C
H. Manto g. 25, Klaipēda
Klausīties
Maršruti

Paraugieties apkārt! Viļņu (Bangų), Ceriņu (Alyvų), J. Janoņa (J. Janonio), Puķu (Gėlių), Dārzu (Daržų), Peoniju (Bijūnų), Ķieģeļu (Plytų), Vītauta (Vytauto) ielā, pie Jonišķes kapiem, pie Dzelzceļa stacijas un daudzās citās Klaipēdas vietās ir Otrā pasaules kara laikā ierīkotas patvertnes, kas paredzētas īslaicīgam patvērumam, ja pilsētu bombardētu. Salīdzinājumā ar Lietuvā izplatītām padomju laika patvertnēm tās ir tieši šai pilsētai raksturīgs vāciešu atstāts mantojums.

Visvairāk Klaipēdā ir izveidotas tuneļu tipa patvertnes — varbūt tādēļ pilsētā klīst leģendas par tuneļu tīklu zem pilsētas, tas it kā vedis no pilsvietas līdz tagadējam Lietuvas Jūras muzejam. Lai gan šobrīd neviena patvertne oficiāli nav piemērota apmeklējumam, tomēr dažas ir atvērtas, tāpēc varat tās papētīt patstāvīgi.

Plašāk par patvertnēm sāka interesēties ap 2005. gadu, kad, veicot Herkus Manta (Herkaus Manto) ielā esošās I. Simonaitītes bibliotēkas rekonstrukciju, pagalmā tika uziets tunelis. Sākotnēji tas uzskatīts par dārzeņu pagrabu, bet speciālisti nekavējās konstatēt, ka tā ir kara laikā ierīkota patvertne. Pilsētā identificēti vairāki desmiti šādu patvertņu. Grūti saskaitīt, cik to ir bijis patiesībā, jo virs atsevišķām patvertnēm pēc kara ir uzceltas jaunas ēkas. Dažas patiešām pielāgotas saimniecības vajadzībām. Visdrīzāk tāpēc nav atrasti izdzīvošanai paredzēti priekšmeti, bet domājams, ka patvertnēs bija gāzmaskas, pirmās palīdzības līdzekļi un piederumi, kas paredzēti, lai atbrīvotos, beidzoties bombardēšanai.

Kā apgalvo speciālisti, visām vāciešu ierīkotajām patvertnēm ir standarta izmēri — šādi tās samērā viegli var atšķirt no padomju laikā celtajām patvertnēm. Vāciešu patvertnes platums sasniedz ap 1,6 m, augstums — ap 1,9 m. Patvertnēm bija vakuuma durvis, droši aizbīdņi, viena vai divas ieejas un viena vai divas rezerves izejas. Iekšpusē sausu vidi nodrošināja drenāža, bija elektrība, gaisa vēdināšanas un ventilācijas sistēmas. Domājams, ka patvertnes straujāk sāka ierīkot Otrā pasaules kara beigās, frontei virzoties uz priekšu.

Viena no lielākajām patvertnēm atradās Viļņu (Bangų) ielā, tās saglabājusies daļa veido ap 15 metru. Otra celtnes daļa tika nojaukta, kad paplašinājās alus darītava. Patvertni vācieši ierīkoja pat Jona pakalnā, tās garums sasniedz 100 metru. Tā ir teju lielākā Otrā pasaules kara laika patvertne Klaipēdā. Tiesa gan, to ierīkojot, nācās sagraut poternas sienu.

Kara laiku patvertnes

H. Manto g. 25, Klaipēda

Paraugieties apkārt! Viļņu (Bangų), Ceriņu (Alyvų), J. Janoņa (J. Janonio), Puķu (Gėlių), Dārzu (Daržų), Peoniju (Bijūnų), Ķieģeļu (Plytų), Vītauta (Vytauto) ielā, pie Jonišķes kapiem, pie Dzelzceļa stacijas un daudzās citās Klaipēdas vietās ir Otrā pasaules kara laikā ierīkotas patvertnes, kas paredzētas īslaicīgam patvērumam, ja pilsētu bombardētu. Salīdzinājumā ar Lietuvā izplatītām padomju laika patvertnēm tās ir tieši šai pilsētai raksturīgs vāciešu atstāts mantojums.

Visvairāk Klaipēdā ir izveidotas tuneļu tipa patvertnes — varbūt tādēļ pilsētā klīst leģendas par tuneļu tīklu zem pilsētas, tas it kā vedis no pilsvietas līdz tagadējam Lietuvas Jūras muzejam. Lai gan šobrīd neviena patvertne oficiāli nav piemērota apmeklējumam, tomēr dažas ir atvērtas, tāpēc varat tās papētīt patstāvīgi.

Plašāk par patvertnēm sāka interesēties ap 2005. gadu, kad, veicot Herkus Manta (Herkaus Manto) ielā esošās I. Simonaitītes bibliotēkas rekonstrukciju, pagalmā tika uziets tunelis. Sākotnēji tas uzskatīts par dārzeņu pagrabu, bet speciālisti nekavējās konstatēt, ka tā ir kara laikā ierīkota patvertne. Pilsētā identificēti vairāki desmiti šādu patvertņu. Grūti saskaitīt, cik to ir bijis patiesībā, jo virs atsevišķām patvertnēm pēc kara ir uzceltas jaunas ēkas. Dažas patiešām pielāgotas saimniecības vajadzībām. Visdrīzāk tāpēc nav atrasti izdzīvošanai paredzēti priekšmeti, bet domājams, ka patvertnēs bija gāzmaskas, pirmās palīdzības līdzekļi un piederumi, kas paredzēti, lai atbrīvotos, beidzoties bombardēšanai.

Kā apgalvo speciālisti, visām vāciešu ierīkotajām patvertnēm ir standarta izmēri — šādi tās samērā viegli var atšķirt no padomju laikā celtajām patvertnēm. Vāciešu patvertnes platums sasniedz ap 1,6 m, augstums — ap 1,9 m. Patvertnēm bija vakuuma durvis, droši aizbīdņi, viena vai divas ieejas un viena vai divas rezerves izejas. Iekšpusē sausu vidi nodrošināja drenāža, bija elektrība, gaisa vēdināšanas un ventilācijas sistēmas. Domājams, ka patvertnes straujāk sāka ierīkot Otrā pasaules kara beigās, frontei virzoties uz priekšu.

Viena no lielākajām patvertnēm atradās Viļņu (Bangų) ielā, tās saglabājusies daļa veido ap 15 metru. Otra celtnes daļa tika nojaukta, kad paplašinājās alus darītava. Patvertni vācieši ierīkoja pat Jona pakalnā, tās garums sasniedz 100 metru. Tā ir teju lielākā Otrā pasaules kara laika patvertne Klaipēdā. Tiesa gan, to ierīkojot, nācās sagraut poternas sienu.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!