Kauņas cietokšņa Devītais forts

6°C
Žemaičių pl. 75, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Līdz 1890. gadam, pēc cara Aleksandra II apstiprinātā Kauņas cietokšņa sākotnējā plāna, pilsētu apņēma astoņu fortu un deviņu bateriju aplis. Neilgi pēc darbu pabeigšanas, pastiprinoties kara priekšnojautai, bija jāpārdomā cietokšņa koncepcija — jau 1903. gadā līdzās toreizējam Kumpes ciemam sākās nākamā Devītā forta būvniecība, kas ilga desmit gadus.

Jaunais forts tika būvēts pēc prof. K. Veličkas 1897. gada projekta, un tas ir modernākais no visiem pabeigtajiem Kauņas cietokšņa fortiem: tam bija betona nocietinājumi, darbojās elektriskais apgaismojums. Pirmā pasaules kara laikā forts gandrīz nav cietis, 1915. gadā to pārņēma ķeizara armija.

Pēc Pirmās Republikas pasludināšanas un ieslodzījuma vietu trūkuma dēļ 1924. gadā Devīto fortu pārņēma Tieslietu ministrija. Šeit bija ieslodzīti un lauksaimniecības darbus darīja administratīvi sodītie, kriminālnoziedznieki un politieslodzītie — galvenokārt Lietuvas Komunistiskās partijas biedri.

1940. gadā, kad Padomju Savienība pirmo reizi okupēja Lietuvu, Devītais forts pārgāja NKVD jeb Iekšlietu Tautas komisariāta ziņā — uz šejieni no visas valsts nosūtītie ieslodzītie devās uz Gulaga (Padomju Savienības piespiedu darba nometņu tīkla) nometnēm. 1941. gada vasarā šeit sāka saimniekot vācieši. Kopš tā gada oktobra Devītajā fortā masveidā tika nogalināti cilvēki līdz pat 1944. gada augustam, kad Kauņā otro reizi parādījās padomju karavīri. Tiek lēsts, ka šeit dzīvības zaudējuši aptuveni 50 tūkst. cilvēku no Lietuvas, Austrijas, Polijas, Francijas, Padomju Savienības un Vācijas.

1959. gadā Devītajā fortā atvērts Revolūcijas vēstures muzejs, gadu vēlāk — sākti masveida slepkavību izpētes darbi. Drīz vien sāka plānot memoriāla izveidi. Par vienu no pilsētas simboliem kļuvušā memoriāla konkursā uzvarēja Alfonsa Vincenta Ambrazjūna (Alfonsas Vincentas Ambraziūnas), Ģedimina Baravīka (Gediminas Baravykas) un Vītauta Vieļus (Vytautas Vielius) projekts, tā būvniecība notika līdz pat 1983. gadam. 32 m augstais trīs skulptūru grupu piemineklis–monuments nacisma upuru piemiņai ir viens no lielākajiem memoriāliem Eiropā un vienlaikus arī viena no atpazīstamākajām mūsdienu Kauņas zīmēm.

Pēc neatkarības atjaunošanas muzejā izveidotas jaunas ekspozīcijas, kas stāsta ne tikai par nacistu, bet arī par padomju sistēmas noziegumiem pret cilvēci. Šeit tiek atzīmēti svarīgi datumi, notiek dažādi pasākumi, filmu skatīšanās un tikšanās.

Kauņas cietokšņa Devītais forts

Žemaičių pl. 75, Kauņa

Līdz 1890. gadam, pēc cara Aleksandra II apstiprinātā Kauņas cietokšņa sākotnējā plāna, pilsētu apņēma astoņu fortu un deviņu bateriju aplis. Neilgi pēc darbu pabeigšanas, pastiprinoties kara priekšnojautai, bija jāpārdomā cietokšņa koncepcija — jau 1903. gadā līdzās toreizējam Kumpes ciemam sākās nākamā Devītā forta būvniecība, kas ilga desmit gadus.

Jaunais forts tika būvēts pēc prof. K. Veličkas 1897. gada projekta, un tas ir modernākais no visiem pabeigtajiem Kauņas cietokšņa fortiem: tam bija betona nocietinājumi, darbojās elektriskais apgaismojums. Pirmā pasaules kara laikā forts gandrīz nav cietis, 1915. gadā to pārņēma ķeizara armija.

Pēc Pirmās Republikas pasludināšanas un ieslodzījuma vietu trūkuma dēļ 1924. gadā Devīto fortu pārņēma Tieslietu ministrija. Šeit bija ieslodzīti un lauksaimniecības darbus darīja administratīvi sodītie, kriminālnoziedznieki un politieslodzītie — galvenokārt Lietuvas Komunistiskās partijas biedri.

1940. gadā, kad Padomju Savienība pirmo reizi okupēja Lietuvu, Devītais forts pārgāja NKVD jeb Iekšlietu Tautas komisariāta ziņā — uz šejieni no visas valsts nosūtītie ieslodzītie devās uz Gulaga (Padomju Savienības piespiedu darba nometņu tīkla) nometnēm. 1941. gada vasarā šeit sāka saimniekot vācieši. Kopš tā gada oktobra Devītajā fortā masveidā tika nogalināti cilvēki līdz pat 1944. gada augustam, kad Kauņā otro reizi parādījās padomju karavīri. Tiek lēsts, ka šeit dzīvības zaudējuši aptuveni 50 tūkst. cilvēku no Lietuvas, Austrijas, Polijas, Francijas, Padomju Savienības un Vācijas.

1959. gadā Devītajā fortā atvērts Revolūcijas vēstures muzejs, gadu vēlāk — sākti masveida slepkavību izpētes darbi. Drīz vien sāka plānot memoriāla izveidi. Par vienu no pilsētas simboliem kļuvušā memoriāla konkursā uzvarēja Alfonsa Vincenta Ambrazjūna (Alfonsas Vincentas Ambraziūnas), Ģedimina Baravīka (Gediminas Baravykas) un Vītauta Vieļus (Vytautas Vielius) projekts, tā būvniecība notika līdz pat 1983. gadam. 32 m augstais trīs skulptūru grupu piemineklis–monuments nacisma upuru piemiņai ir viens no lielākajiem memoriāliem Eiropā un vienlaikus arī viena no atpazīstamākajām mūsdienu Kauņas zīmēm.

Pēc neatkarības atjaunošanas muzejā izveidotas jaunas ekspozīcijas, kas stāsta ne tikai par nacistu, bet arī par padomju sistēmas noziegumiem pret cilvēci. Šeit tiek atzīmēti svarīgi datumi, notiek dažādi pasākumi, filmu skatīšanās un tikšanās.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!