Kauņas cietokšņa Septītais forts

6°C
Archyvo g. 61, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Tāpat kā 14. gs., kad lietuvieši veidoja stratēģijas cīņās pret krustnešiem, arī 19. gs., Krievijas imperatoram Aleksandram II raugoties tuvākajā nākotnē, viens no guberņu centriem — Kauņas pilsēta — ieguva nozīmīgu lomu tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Priekšrocību sarakstā Nemunas un Nēres sateku jau bija papildinājis Dzelzceļa tilts, tunelis un jauni ceļi. Tā 1879. gada 7. jūlijā tika nolemts apņemt pilsētu ar cietokšņa apli.

Par pirmo 1883.–1890. gadā celtā Septītā forta ar asimetrisku struktūru saimnieku kļuva Krievijas impērijas armijas Kauņas cietokšņa artilērijas 11. rota. Forts — ar asimetrisku struktūru, tā labais spārns ir līdzīgs tipveida projektam, kreisais — vienkāršots. Fortā ierīkotas kazarmas, uzcelts kapitālais traverss ar poternu, piecas munīcijas noliktavas, divas strēlnieku galerijas. Tā unikālā iezīme ir četri lielgabaliem paredzēti kazemāti (izturīgas aizsardzības būves telpas, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un bumbām).

Pirmā pasaules kara laikā forts nav cietis — ķeizara armija ieņēma to bez pretošanās. Vēlāk šī celtne kalpoja jaunajai neatkarīgās Lietuvas armijai — jau 1919. gadā šeit apmetās rota, kura vāca ieročus, dzelzi un citus materiālus, kas atradās citos cietokšņa objektos. 1924. gadā forts tika pielāgots Lietuvas Centrālajam valsts arhīvam — šā projekta autors bija Kara muzeja arhitekts Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis). Vēlāk arhīvs pārcelts uz Pažaisles klosteri.

Tumšākais posms Septītā forta vēsturē — Otrais pasaules karš. Tieši šeit 1941. gada 30. jūnijā izveidota pirmā koncentrācijas nometne nacistu okupētajās teritorijās. Līdz 1941. gada 10. augustam šeit nogalināti no 3000 līdz 5000 cilvēku, visvairāk Kauņas ebreju. Vēlāk šeit tika turēti padomju karagūstekņi.

Kad Padomju Savienība pilnībā bija okupējusi Lietuvu, Septītajā fortā kādu laiku saimniekoja pionieri, vēlāk izveidota militārās tirdzniecības apakšvienība. Līdz neatkarības atjaunošanai forts stipri tika bojāts un izpostīts.

Līdz 2007. gadam šeit tika dislocētas Valsts aizsardzības brīvprātīgo spēku rotas. 2009. gadā forts tika privatizēts, uzsākta tā sakārtošana un pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Fortā tiek piedāvātas muzeja ekspozīcijas, izglītojošas programmas un neformālās izglītības nodarbības. 2016. gadā teritorijā atklāts piemineklis šeit bojāgājušiem ebrejiem.

Kauņas cietokšņa Septītais forts

Archyvo g. 61, Kauņa

Tāpat kā 14. gs., kad lietuvieši veidoja stratēģijas cīņās pret krustnešiem, arī 19. gs., Krievijas imperatoram Aleksandram II raugoties tuvākajā nākotnē, viens no guberņu centriem — Kauņas pilsēta — ieguva nozīmīgu lomu tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Priekšrocību sarakstā Nemunas un Nēres sateku jau bija papildinājis Dzelzceļa tilts, tunelis un jauni ceļi. Tā 1879. gada 7. jūlijā tika nolemts apņemt pilsētu ar cietokšņa apli.

Par pirmo 1883.–1890. gadā celtā Septītā forta ar asimetrisku struktūru saimnieku kļuva Krievijas impērijas armijas Kauņas cietokšņa artilērijas 11. rota. Forts — ar asimetrisku struktūru, tā labais spārns ir līdzīgs tipveida projektam, kreisais — vienkāršots. Fortā ierīkotas kazarmas, uzcelts kapitālais traverss ar poternu, piecas munīcijas noliktavas, divas strēlnieku galerijas. Tā unikālā iezīme ir četri lielgabaliem paredzēti kazemāti (izturīgas aizsardzības būves telpas, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un bumbām).

Pirmā pasaules kara laikā forts nav cietis — ķeizara armija ieņēma to bez pretošanās. Vēlāk šī celtne kalpoja jaunajai neatkarīgās Lietuvas armijai — jau 1919. gadā šeit apmetās rota, kura vāca ieročus, dzelzi un citus materiālus, kas atradās citos cietokšņa objektos. 1924. gadā forts tika pielāgots Lietuvas Centrālajam valsts arhīvam — šā projekta autors bija Kara muzeja arhitekts Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis). Vēlāk arhīvs pārcelts uz Pažaisles klosteri.

Tumšākais posms Septītā forta vēsturē — Otrais pasaules karš. Tieši šeit 1941. gada 30. jūnijā izveidota pirmā koncentrācijas nometne nacistu okupētajās teritorijās. Līdz 1941. gada 10. augustam šeit nogalināti no 3000 līdz 5000 cilvēku, visvairāk Kauņas ebreju. Vēlāk šeit tika turēti padomju karagūstekņi.

Kad Padomju Savienība pilnībā bija okupējusi Lietuvu, Septītajā fortā kādu laiku saimniekoja pionieri, vēlāk izveidota militārās tirdzniecības apakšvienība. Līdz neatkarības atjaunošanai forts stipri tika bojāts un izpostīts.

Līdz 2007. gadam šeit tika dislocētas Valsts aizsardzības brīvprātīgo spēku rotas. 2009. gadā forts tika privatizēts, uzsākta tā sakārtošana un pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Fortā tiek piedāvātas muzeja ekspozīcijas, izglītojošas programmas un neformālās izglītības nodarbības. 2016. gadā teritorijā atklāts piemineklis šeit bojāgājušiem ebrejiem.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!