Kauņas pilsētas aizsargnocietinājumu paliekas

1°C
Kęstučio g. 82, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Mūsdienu Kauņas centrā, netālu no Kauņas Valsts muzikālā teātra, ir neliels, bet ļoti svarīgs pilsētas vēstures elements. Tas, kas palicis no Kauņas aizsargnocietinājumiem, ir Dzirnavnieka tornis un pilsētas sienas paliekas.

Šie objekti datējami ar 1660.–1688. gadu, lai gan pastāv arī citas teorijas. Turklāt ir zināms, ka tā bijusi jau trešā aizsargsiena. Pirmā, iespējams, šķērsojusi tagadējās M. Valančiaus un Aleksoto ielas, otrā ieskāvusi jau vairāk attīstījušos Kauņu — vēsturnieki apgalvo, ka tās pēdas esot A. Mapu un Vilniaus ielu stūrī, kā arī min, ka tā bijusi gar Sv. Nikolaja baznīcu. Bet atgriezīsimies pie trešās, ko var apskatīt arī šodien.

No sarkaniem ķieģeļiem mūrēts apaļš divstāvu tornis, visticamāk, ir viens no diviem bijušajiem šāda veida objektiem pilsētas sienas perimetrā. Otrais, kas atradies tuvāk tagadējai Brīvības alejai (Laisvės alėja), nojaukts 1894. gadā.

Dzirnavnieka torņa pirmajā stāvā tika glabāti šaujamieroči, bet otrajā — ierīkotas 17 šaujamlūkas. 9 m augstā tornī bija arī trešā, starp stāviem izveidota uzglabāšanas telpa.

Kā 2014. gadā rakstījis vēsturnieks Rītis Mekiša (Rytis Mekiša), 19. gs. beigās, kad Kauņa bija cariskās guberņas centrs, brūkošais Dzirnavnieka tornis tika uzticēts blakus esošā zemesgabala īpašniekam Tomaševskim, kas šeit ierīkoja darbnīcu. Vēlāk telpas izmantotas dažādiem mērķiem, pašlaik šeit atrodas restorāns.

Uz ziemeļiem un dienvidiem no Dzirnavnieka torņa esošās pilsētas sienas daļas tika restaurētas un konservētas 20. gs. 60. gados. Saglabājušās sienas augstākais punkts ir 5,3 m, bet par sākotnējo augstumu nav vienota viedokļa: daži avoti norāda 6 metru, citi — 9 metru augstumu.

2008. gadā līdzās sienas paliekām tika uzcelta arhitekta Gintauta Natkeviča (Gintautas Natkevičius) projektēta daudzfunkcionāla ēka Tornis, kas skaidri atdala jauno pilsētas daļu no vecpilsētas, un pievērš uzmanību tuvumā esošam nozīmīgam mantojuma objektam. Torņa spoguļstikla fasāde labāk ļauj apskatīt tajā atspoguļoto Dzirnavnieka torni.

2018. gada vasarā, rekonstruējot Brīvības aleju, gar bijušo pilsētas sienu pat divas reizes pēc kārtas tika atrasta apslēpta manta. Strādnieki izraka vairākus simtus bronzas monētu, kas datējamas ar 16. gs. otro pusi. Domājams, ka toreizējā ārpilsētā tās kāds ieracis „nebaltām dienām”.

Kauņas pilsētas aizsargnocietinājumu paliekas

Kęstučio g. 82, Kauņa

Mūsdienu Kauņas centrā, netālu no Kauņas Valsts muzikālā teātra, ir neliels, bet ļoti svarīgs pilsētas vēstures elements. Tas, kas palicis no Kauņas aizsargnocietinājumiem, ir Dzirnavnieka tornis un pilsētas sienas paliekas.

Šie objekti datējami ar 1660.–1688. gadu, lai gan pastāv arī citas teorijas. Turklāt ir zināms, ka tā bijusi jau trešā aizsargsiena. Pirmā, iespējams, šķērsojusi tagadējās M. Valančiaus un Aleksoto ielas, otrā ieskāvusi jau vairāk attīstījušos Kauņu — vēsturnieki apgalvo, ka tās pēdas esot A. Mapu un Vilniaus ielu stūrī, kā arī min, ka tā bijusi gar Sv. Nikolaja baznīcu. Bet atgriezīsimies pie trešās, ko var apskatīt arī šodien.

No sarkaniem ķieģeļiem mūrēts apaļš divstāvu tornis, visticamāk, ir viens no diviem bijušajiem šāda veida objektiem pilsētas sienas perimetrā. Otrais, kas atradies tuvāk tagadējai Brīvības alejai (Laisvės alėja), nojaukts 1894. gadā.

Dzirnavnieka torņa pirmajā stāvā tika glabāti šaujamieroči, bet otrajā — ierīkotas 17 šaujamlūkas. 9 m augstā tornī bija arī trešā, starp stāviem izveidota uzglabāšanas telpa.

Kā 2014. gadā rakstījis vēsturnieks Rītis Mekiša (Rytis Mekiša), 19. gs. beigās, kad Kauņa bija cariskās guberņas centrs, brūkošais Dzirnavnieka tornis tika uzticēts blakus esošā zemesgabala īpašniekam Tomaševskim, kas šeit ierīkoja darbnīcu. Vēlāk telpas izmantotas dažādiem mērķiem, pašlaik šeit atrodas restorāns.

Uz ziemeļiem un dienvidiem no Dzirnavnieka torņa esošās pilsētas sienas daļas tika restaurētas un konservētas 20. gs. 60. gados. Saglabājušās sienas augstākais punkts ir 5,3 m, bet par sākotnējo augstumu nav vienota viedokļa: daži avoti norāda 6 metru, citi — 9 metru augstumu.

2008. gadā līdzās sienas paliekām tika uzcelta arhitekta Gintauta Natkeviča (Gintautas Natkevičius) projektēta daudzfunkcionāla ēka Tornis, kas skaidri atdala jauno pilsētas daļu no vecpilsētas, un pievērš uzmanību tuvumā esošam nozīmīgam mantojuma objektam. Torņa spoguļstikla fasāde labāk ļauj apskatīt tajā atspoguļoto Dzirnavnieka torni.

2018. gada vasarā, rekonstruējot Brīvības aleju, gar bijušo pilsētas sienu pat divas reizes pēc kārtas tika atrasta apslēpta manta. Strādnieki izraka vairākus simtus bronzas monētu, kas datējamas ar 16. gs. otro pusi. Domājams, ka toreizējā ārpilsētā tās kāds ieracis „nebaltām dienām”.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!