Kauņas pils

5°C
Pilies g. 17, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Senākā mūra pils Lietuvā ir arī senākā ēka Kauņā. Pirmo reizi rakstiskajos avotos — krustnešu ordeņa mestra Vinriha no Kniprodes vēstulē, kurā pirms uzbrukuma tika jautāts par mūra biezumu, — Kauņas pils minēta 1361. gadā. No šā gada rēķina arī pilsētas vecumu.

Pirmā mūra pils bija nožogota, bez torņiem. Stratēģiskā vietā — Nemunas un Nēres upju satekā — uzceltajai pilij bija nozīmīga loma lietuviešu un krustnešu cīņās. Minētajā vēstulē izklāstītie ienaidnieku plāni 1362. gadā jau kļuva par īstenību: Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuša dēla Vaidota vadītais pils garnizons tika ielenkts. Pēc trīs nedēļas ilgušā triecienuzbrukuma pils tika sagrauta. Virs tās pamatiem dažu gadu laikā tika uzcelta otrā Kauņas pils. Tās četros stūros uzmūrēti torņi, no kuriem viens ir saglabājies līdz pat šai dienai. Pils pagalmu sargāja līdz pat 12 m augstas un astotdaļmetru biezas sienas ar aizsarggrāvi apkārt.

Savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ vairākkārt ir mainījušies pils saimnieki, lietuviešu rokās Kauņas pils atkal nonāca 1404. gadā. Nākamajos pāris simts gados nekādus lielus satricinājumus tā vairs nav piedzīvojusi — kļuva par Vītauta, vēlāk — pilsētas vecākā rezidenci, savukārt pils apkārtnē veidojās un attīstījās pilsēta. Šeit darbojās arī cietums, kas zināms ar visai sliktiem apstākļiem.

16. gs. Lietuvas dižkunigaitis Žīgimants Augusts pili un Kauņas pilsētu uzdāvināja Barborai Radvilaitei. Viena no daudzām leģendām vēsta, ka Žīgimanta Augusta māte Bona Sforca pilī turējusi armiju, kas arī šodien grūtā situācijā ir gatava aizstāvēt Kauņu. Tomēr turpmāko karu laikā pils tika stipri izpostīta. Jo īpaši tā cietusi 1870. gadā, kad mūra akmeņi tika izmantoti ielu bruģēšanai un šosejas izbūvei. Neilgi pēc Lietuvas valstiskuma atjaunošanas tika izvirzīts jautājums par gruvešu sakārtošanu, pils tika pētīta, sakārtota vide un sākta mūru konservācija. Darbi turpināti pēc Otrā pasaules kara.

No 1965. gada pils piederēja Kauņas vēstures muzejam. 2011. gadā, kad no šejienes pārvācās tūrisma informācijas centrs, daļēji atjaunotajā Kauņas pilī tika izveidota Kauņas pilsētas muzeja filiāle. Pils vēsture atspoguļota pastāvīgā ekspozīcijā, kā arī dažādu vecumu apmeklētājiem tiek piedāvātas izglītojošas programmas. Rekonstruētajā pils tornī apskatāmas mūsdienu mākslinieku darbu — glezniecības, grafikas un fotogrāfijas — ekspozīcijas.

Kauņas pils

Pilies g. 17, Kauņa

Senākā mūra pils Lietuvā ir arī senākā ēka Kauņā. Pirmo reizi rakstiskajos avotos — krustnešu ordeņa mestra Vinriha no Kniprodes vēstulē, kurā pirms uzbrukuma tika jautāts par mūra biezumu, — Kauņas pils minēta 1361. gadā. No šā gada rēķina arī pilsētas vecumu.

Pirmā mūra pils bija nožogota, bez torņiem. Stratēģiskā vietā — Nemunas un Nēres upju satekā — uzceltajai pilij bija nozīmīga loma lietuviešu un krustnešu cīņās. Minētajā vēstulē izklāstītie ienaidnieku plāni 1362. gadā jau kļuva par īstenību: Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuša dēla Vaidota vadītais pils garnizons tika ielenkts. Pēc trīs nedēļas ilgušā triecienuzbrukuma pils tika sagrauta. Virs tās pamatiem dažu gadu laikā tika uzcelta otrā Kauņas pils. Tās četros stūros uzmūrēti torņi, no kuriem viens ir saglabājies līdz pat šai dienai. Pils pagalmu sargāja līdz pat 12 m augstas un astotdaļmetru biezas sienas ar aizsarggrāvi apkārt.

Savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ vairākkārt ir mainījušies pils saimnieki, lietuviešu rokās Kauņas pils atkal nonāca 1404. gadā. Nākamajos pāris simts gados nekādus lielus satricinājumus tā vairs nav piedzīvojusi — kļuva par Vītauta, vēlāk — pilsētas vecākā rezidenci, savukārt pils apkārtnē veidojās un attīstījās pilsēta. Šeit darbojās arī cietums, kas zināms ar visai sliktiem apstākļiem.

16. gs. Lietuvas dižkunigaitis Žīgimants Augusts pili un Kauņas pilsētu uzdāvināja Barborai Radvilaitei. Viena no daudzām leģendām vēsta, ka Žīgimanta Augusta māte Bona Sforca pilī turējusi armiju, kas arī šodien grūtā situācijā ir gatava aizstāvēt Kauņu. Tomēr turpmāko karu laikā pils tika stipri izpostīta. Jo īpaši tā cietusi 1870. gadā, kad mūra akmeņi tika izmantoti ielu bruģēšanai un šosejas izbūvei. Neilgi pēc Lietuvas valstiskuma atjaunošanas tika izvirzīts jautājums par gruvešu sakārtošanu, pils tika pētīta, sakārtota vide un sākta mūru konservācija. Darbi turpināti pēc Otrā pasaules kara.

No 1965. gada pils piederēja Kauņas vēstures muzejam. 2011. gadā, kad no šejienes pārvācās tūrisma informācijas centrs, daļēji atjaunotajā Kauņas pilī tika izveidota Kauņas pilsētas muzeja filiāle. Pils vēsture atspoguļota pastāvīgā ekspozīcijā, kā arī dažādu vecumu apmeklētājiem tiek piedāvātas izglītojošas programmas. Rekonstruētajā pils tornī apskatāmas mūsdienu mākslinieku darbu — glezniecības, grafikas un fotogrāfijas — ekspozīcijas.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!