Klaipēdas pilsvieta

5°C
Priešpilio g. 2, Klaipēda
Klausīties
Maršruti

Klaipēdas pilsvietas teritorija ir viena no senākajām vietām ostas pilsētā, ar to sākās tās būvniecība. Vairākus gadu desmitus, kad šeit darbojās kuģu remontdarbnīca, pilsētas iedzīvotājiem tā bija slēgta, mūsdienās pilsvietā ir manāmas vēstures vēsmas. Šeit Frīdriha poternā izveidotajā Mazās Lietuvas muzeja filiālē Pils muzejā varat redzēt daudz šajā vietā atrastu arheoloģisko atradumu, iepazīties ar pils un pilsētas attīstību, apskatīt 17. gs. Klaipēdas pils un pilsētas maketu.

Klaipēdas pils, tolaik Mēmelburga, pirmoreiz minēta 1252. gadā 29. jūlija dokumentā, kurā nolemts uzcelt koka pili starp Nemunu un Dani. 15. gs. pils tika nostiprināta, tolaik tā neatšķīrās no citām ordeņa pilīm — tā bija masīva sarkana mūra celtne. 19. gs. pils kapitāli pārbūvēta, 17. gs. pēc zviedru uzbrukumiem un ugunsgrēkiem pils aizsardzības sistēma atkal tika pilnveidota. Pēc Septiņgadu kara (1756–1763) pils zaudēja militāro nozīmi un tika atstāta novārtā. 1872.–1874. gadā nojauktas pēdējās pils ēkas. 20. gs. sākumā daļa pils kanālu tika aizbērti.

Klaipēdas Universitātes arheologi izrakumus Klaipēdas pilsvietas teritorijas daļā, kurā vēlāk tika izveidots konferenču centrs, veica 2014. gada vasarā. Tā bija lielākā izpētes ekspedīcija ne tikai Klaipēdas pilsvietā, bet arī viena no lielākajām visā Lietuvā. Tolaik aptuveni 5000 m3 gruntī atrasts vairāk nekā 2000 atradumu, tostarp āķi, apkalumi, naži, arbaleta bultu gali, gredzeni, saspraudes, sprādzes un slēdzenes. Vēl vairāk atrasts dzelzs naglu, kniežu, svina atsvaru, vara stienīšu, kā arī ļoti daudz lopu, putnu un zivju kaulu. Arheologi atrakuši arī 14.–15. gs. Klaipēdas pils mūrus — ap 40 m vienu no cita attālinātus arkveida sarkanu ķieģeļu pils sienu fragmentus, kas apliecināja, ka tālaika pils bijusi visai liela. Citu atradumu vidū — torņa jumtu nesošās koka konstrukcijas.

2016. gadā veikti izrakumi Klaipēdas pilsvietas ziemeļu kurtīnē. Šeit arheologi atseguši Klaipēdas agrāko slāni, kas pārceļ uz 13. gs. otro pusi, — tās ir pavardu vietas un ēku struktūras nelielām mājām ar platību ap 20 m2. Klaipēdas Universitātes speciālisti atraduši arī agrās keramikas paraugus un rotaslietas. Šie un citi atradumi ļāva domāt, ka tieši šajā vietā sākusies ostas pilsētas vēsture.

Klaipēdas pilsvieta

Priešpilio g. 2, Klaipēda

Klaipēdas pilsvietas teritorija ir viena no senākajām vietām ostas pilsētā, ar to sākās tās būvniecība. Vairākus gadu desmitus, kad šeit darbojās kuģu remontdarbnīca, pilsētas iedzīvotājiem tā bija slēgta, mūsdienās pilsvietā ir manāmas vēstures vēsmas. Šeit Frīdriha poternā izveidotajā Mazās Lietuvas muzeja filiālē Pils muzejā varat redzēt daudz šajā vietā atrastu arheoloģisko atradumu, iepazīties ar pils un pilsētas attīstību, apskatīt 17. gs. Klaipēdas pils un pilsētas maketu.

Klaipēdas pils, tolaik Mēmelburga, pirmoreiz minēta 1252. gadā 29. jūlija dokumentā, kurā nolemts uzcelt koka pili starp Nemunu un Dani. 15. gs. pils tika nostiprināta, tolaik tā neatšķīrās no citām ordeņa pilīm — tā bija masīva sarkana mūra celtne. 19. gs. pils kapitāli pārbūvēta, 17. gs. pēc zviedru uzbrukumiem un ugunsgrēkiem pils aizsardzības sistēma atkal tika pilnveidota. Pēc Septiņgadu kara (1756–1763) pils zaudēja militāro nozīmi un tika atstāta novārtā. 1872.–1874. gadā nojauktas pēdējās pils ēkas. 20. gs. sākumā daļa pils kanālu tika aizbērti.

Klaipēdas Universitātes arheologi izrakumus Klaipēdas pilsvietas teritorijas daļā, kurā vēlāk tika izveidots konferenču centrs, veica 2014. gada vasarā. Tā bija lielākā izpētes ekspedīcija ne tikai Klaipēdas pilsvietā, bet arī viena no lielākajām visā Lietuvā. Tolaik aptuveni 5000 m3 gruntī atrasts vairāk nekā 2000 atradumu, tostarp āķi, apkalumi, naži, arbaleta bultu gali, gredzeni, saspraudes, sprādzes un slēdzenes. Vēl vairāk atrasts dzelzs naglu, kniežu, svina atsvaru, vara stienīšu, kā arī ļoti daudz lopu, putnu un zivju kaulu. Arheologi atrakuši arī 14.–15. gs. Klaipēdas pils mūrus — ap 40 m vienu no cita attālinātus arkveida sarkanu ķieģeļu pils sienu fragmentus, kas apliecināja, ka tālaika pils bijusi visai liela. Citu atradumu vidū — torņa jumtu nesošās koka konstrukcijas.

2016. gadā veikti izrakumi Klaipēdas pilsvietas ziemeļu kurtīnē. Šeit arheologi atseguši Klaipēdas agrāko slāni, kas pārceļ uz 13. gs. otro pusi, — tās ir pavardu vietas un ēku struktūras nelielām mājām ar platību ap 20 m2. Klaipēdas Universitātes speciālisti atraduši arī agrās keramikas paraugus un rotaslietas. Šie un citi atradumi ļāva domāt, ka tieši šajā vietā sākusies ostas pilsētas vēsture.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!