Kukulišķu (Karkles) baterija

Pat divus interesantus aizsardzības objektus apmeklēsiet nelielajā Kukulišķu ciemā. Tas ir tikai 2016. gadā atklāts pilskalns un Otrā pasaules kara laika artilērijas baterija.

Pēc Birutes kalna otro zināmo piejūras pilskalnu atradīsiet pusceļā starp Giruļiem un Holandiešu cepuri (Olando kepurė). Ar mežu apaugušais pilskalns līdz šim nav plaši pētīts, bet tiek uzskatīts, ka šeit bijusi ar 1. gadu tūkstoša otro pusi datēta kuršu apmetne, kas vēlāk ieputināta smiltīs.

1939. gadā pēc Hitlera pavēles un Klaipēdas reģiona pievienošanas Vācijai Baltijas jūras krastā tika nolemts celt artilērijas baterijas. Pirmā Memel Süd (Klaipēda–Dienvidi) bija jāuzceļ Smiltīnē, otrā — Memel Nord (Klaipēda–Ziemeļi) — aiz Giruļiem, Kukulišķu ciemā. Tika pabeigta tikai pēdējā, tā sauktā Karkles baterija.

Lai gan celtas pēc tipiskiem vācu jūras kara flotes bunkuru modeļiem, šīs ēkas ir unikālas. Interesanti, ka sākotnēji baterijai bija pretkuģu funkcija — lai aizsargātu piekrasti no jūras puses. Tomēr tā pārveidota par pretgaisa bateriju. Vienlaikus šeit dežurēja pussimts karavīru, un viņu bāze atradās tuvumā — tagadējās nometnes Žuvėdra teritorijā. Baterija darbojās arī pēc kara, līdz pat 1955. gadam, vēlāk ar pārtraukumiem šeit apmetās robežsargi.

Karadarbības laikā baterija gandrīz nav cietusi. Militāro nocietinājumu kompleksu veido trīs ēkas, lielākās platība ir 500 m2, otrās — 240 m2. Mazākās, tuvāk jūrai esošās celtnes platība ir 140 m2. Baterijas centrā atrodas betona konstrukcijas uguns kontroles postenis, tam abās pusēs ir divi betona konstrukcijas artilērijas bloki, tiem katrā galā ir ierīkotas lielgabalu platformas un amunīcijas glabātuves, kā arī starp tām telpas garnizonam. Ierīkots arī nocietināts elektrostacijas bunkurs, kas nodrošinājis elektrību bateriju prožektoriem.

2002. gadā viens artilērijas bloks daļēji tika sakārtots, tajā izveidota ekspozīcija par Piejūras reģionālo parku. Kopš 2009. gada Klaipēdas kara vēstures klubs kopā ar reģionālo parku sāka veidot ekspozīciju par šiem un citiem aizsargnocietinājumiem. Piemēram, 2009. gadā atrasta ļoti reta FLAK-40 lielgabala caurule — tādas pasaulē ir tikai trīs: Vācijā, ASV un šeit — piekrastē. Šo lielgabalu šāviņi varēja aizlidot 17 km, un viena no šīs vietas izšautā šāviņa notriektā lidmašīna vēl tagad guļ Baltijas jūras dibenā.