Nausodes un Varkaļu pilskalns ar apmetni

8°C
Mardosi (Mardosai), Pluņģes raj. 
Klausīties
Maršruti

Nausodes pilskalns, saukts arī par Pilali un Apieras kalnu, un priekšpils izveidota Babrungas kreisā krasta ielejā esošos atsevišķos pauguros, 700 m uz ziemeļiem no Gandingas pilskalna. Šis objekts ir 1.–13. gs. bijušā dzīvojamā un aizsardzības kompleksa daļa. Kompleksam pieder arī II Nausodes pilskalns, Gandingas pilskalns, Gandingas senā apmetne un Gandingas kapulauks.

Pilskalnu ar apmetni un priekšpili var sasniegt no šosejas Pluņģe–Kuļi (Kuliai), Varkaļos pagriežoties pa labi ziemeļrietumu virzienā uz Norišķu pusi, pabraucot 1,1 km, pie asāka ceļa pagrieziena pa labi, pagriežoties pa kreisi rietumu virzienā uz lauku sētas pusi, no tās pa taciņu paejot uz Babrungas ieleju — kopā 700 m no ceļa. Pilskalns — pa kreisi apaugušais paugurs, priekšpils — pa labi, tajā var nonākt, paejot 100 m ziemeļaustrumu virzienā un pārejot pāri vecajam meliorācijas kanālam.

Ar 1. gt.–13. gs. datējamā pilskalna nogāzes ir stāvas, 16 m augstas. Plakums ir gandrīz četrstūrains, izmēri: 16 × 14 m. Vienā no nogāzēm, nedaudz zemāk par plakumu, ir 2 m plata terase, vēl zemāk — 4 m plata terase. Pilskalna ziemeļu un rietumu puse ir noskalota, plakumā izrakta bedre. Plakums atstāts atmatā, nogāzes un priekšpils ir apaugusi ar lapkokiem.

20. gs. sākumā šo vietu apmeklējis poļu pētnieks, Lietuvas pilskalnu entuziasts Ludviks Kšivickis (Ludwik Krzywicki), kurš Apieras kalnu raksturojis kā bezmaz precīzu trijstūra piramīdu. Ceļotājam, kurš aplūkojis vairāk nekā 200 pilskalnu Lietuvā, vietējie iedzīvotāji ir stāstījuši, ka šeit kvēlojusi baltu Svētā uguns un audzis liels ozols. Starp citu, vārds „apiera” nozīmē ‘upuris’.

Plašāku arheoloģisko izpēti 1949. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. Kultūrslānis un bijušie nocietinājumi netika pamanīti.

Papile, Pilale vai otrais pilskalns — varēja kļūt par svēto kalnu vai priekškalnu — izveidots 200 m uz ziemeļaustrumiem no pilskalna. Plakums ir neregulāras ovāla formas, iegarens austrumu–rietumu virzienā, rietumu pusē ar smailāku galu, garums — 110 m, platums — 54 m. Izpētīts ap 10 m2 platības plakuma austrumu daļā, 30 cm dziļumā atrastas ar grubuļainu un gludu virsmu darinātu podu lauskas. Grāvī grunts virsmu gandrīz pilnībā nosedza dabīgi tur esošie dažāda lieluma akmeņi. Šis pilskalns ir raksturīgs 1. gt. otrajai pusei.

Nausodes un Varkaļu pilskalns ar apmetni

Mardosi (Mardosai), Pluņģes raj. 

Nausodes pilskalns, saukts arī par Pilali un Apieras kalnu, un priekšpils izveidota Babrungas kreisā krasta ielejā esošos atsevišķos pauguros, 700 m uz ziemeļiem no Gandingas pilskalna. Šis objekts ir 1.–13. gs. bijušā dzīvojamā un aizsardzības kompleksa daļa. Kompleksam pieder arī II Nausodes pilskalns, Gandingas pilskalns, Gandingas senā apmetne un Gandingas kapulauks.

Pilskalnu ar apmetni un priekšpili var sasniegt no šosejas Pluņģe–Kuļi (Kuliai), Varkaļos pagriežoties pa labi ziemeļrietumu virzienā uz Norišķu pusi, pabraucot 1,1 km, pie asāka ceļa pagrieziena pa labi, pagriežoties pa kreisi rietumu virzienā uz lauku sētas pusi, no tās pa taciņu paejot uz Babrungas ieleju — kopā 700 m no ceļa. Pilskalns — pa kreisi apaugušais paugurs, priekšpils — pa labi, tajā var nonākt, paejot 100 m ziemeļaustrumu virzienā un pārejot pāri vecajam meliorācijas kanālam.

Ar 1. gt.–13. gs. datējamā pilskalna nogāzes ir stāvas, 16 m augstas. Plakums ir gandrīz četrstūrains, izmēri: 16 × 14 m. Vienā no nogāzēm, nedaudz zemāk par plakumu, ir 2 m plata terase, vēl zemāk — 4 m plata terase. Pilskalna ziemeļu un rietumu puse ir noskalota, plakumā izrakta bedre. Plakums atstāts atmatā, nogāzes un priekšpils ir apaugusi ar lapkokiem.

20. gs. sākumā šo vietu apmeklējis poļu pētnieks, Lietuvas pilskalnu entuziasts Ludviks Kšivickis (Ludwik Krzywicki), kurš Apieras kalnu raksturojis kā bezmaz precīzu trijstūra piramīdu. Ceļotājam, kurš aplūkojis vairāk nekā 200 pilskalnu Lietuvā, vietējie iedzīvotāji ir stāstījuši, ka šeit kvēlojusi baltu Svētā uguns un audzis liels ozols. Starp citu, vārds „apiera” nozīmē ‘upuris’.

Plašāku arheoloģisko izpēti 1949. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. Kultūrslānis un bijušie nocietinājumi netika pamanīti.

Papile, Pilale vai otrais pilskalns — varēja kļūt par svēto kalnu vai priekškalnu — izveidots 200 m uz ziemeļaustrumiem no pilskalna. Plakums ir neregulāras ovāla formas, iegarens austrumu–rietumu virzienā, rietumu pusē ar smailāku galu, garums — 110 m, platums — 54 m. Izpētīts ap 10 m2 platības plakuma austrumu daļā, 30 cm dziļumā atrastas ar grubuļainu un gludu virsmu darinātu podu lauskas. Grāvī grunts virsmu gandrīz pilnībā nosedza dabīgi tur esošie dažāda lieluma akmeņi. Šis pilskalns ir raksturīgs 1. gt. otrajai pusei.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!