Neringas forts, saukts arī par Kopgales fortu

9°C
Smiltynės g. 3, Klaipēda
Klausīties
Maršruti

Neringas forts, saukts arī par Kopgales cietoksni, ir vienīgais saglabājies 19. gs. otrās puses Prūsijas militārā mantojuma objekts Lietuvā. Šajā Smiltīnē esošajā objektā pašlaik atrodas Lietuvas Jūras muzejs. 20. gs. 70. gados pieņemtais lēmums izveidot muzeju mudināja veikt vispusīgus šīs unikālās teritorijas pētījumus, kas līdz tam netika veikti.

Forta vēsture aizsākās jau 18. gs., kad izstrādāts blokhauza (aizsardzības ēka, kas pielāgota šaut no ložmetējiem un artilērijas lielgabaliem uz visām pusēm) projekts. Fortu sāka celt 1865. gadā, un līdz 1897. gadam tas bija militārs objekts. Vēlāk šis cietoksnis vairs nebija vajadzīgs, jo tika pilnveidota militārā tehnika, īpaši — jūras karakuģu artilērija. Kopgales fortā vairākus gadus darbojās skola, šeit dzīvoja skolotājs, kas pildīja forta komandanta pienākumus. Pirmajā pasaules karā forts arī tika izmantots tikai civilām vajadzībām — krievu karaspēkam ieņemot Klaipēdu, šeit vairākas dienas no ienaidnieka slēpās pilsētas iedzīvotāji.

Lietuvai 1923. gadā atgūstot Klaipēdas novadu, sākās ostas atdzimšana. Neringas forta fosa ar kanālu savienota ar Kuršu jomu, lai ostā satilptu visi zvejas kuģi, tomēr tika nolemts tur izveidot pierobežas kuģu bāzi. Tomēr nav datu, ka tā būtu darbojusies — tikai liecības, ka forts izmantots industriāliem mērķiem.

1939. gadā Vācijai anektējot Klaipēdas novadu, fortā atkal apmetās karavīri, savukārt, dodoties prom, 1945. gadā uzspridzināja tā iekšējās ēkas (perimetra iekārtas un būves netika bojātas). Tajā pašā gadā ar PSRS jūras flotes tautas komisāra rīkojumu noteikta stingri robežsargu apsargājama Klaipēdas tirdzniecības ostas teritorija, kurā ietilpa arī Kopgales cietoksnis ar kanālu. Vēlāk pie forta, aiz robežsardzes, izveidota Elektrozvejas laboratorija, savukārt forta poternās — tās noliktavas.

1972. gadā tika uzsākti palikušo Kopgales celtņu — ieejas tambūra ar sardzes telpu, poternu, pulvera noliktavas, amunīcijas noliktavu un platformu — esošā stāvokļa fiksēšanas un izpētes darbi. 1975.–1979. gadā notika restaurācija, kuras laikā atjaunota redute (centrālā ēka), forts pielāgots muzeja vajadzībām. Šodien, apmeklējot Lietuvas Jūras muzeju, varat apskatīt bijušās amunīcijas noliktavas, pulvera glabātuves, poternas un kaponierus, savukārt lielgabalu vietā tiek eksponēti enkuri.

Neringas forts, saukts arī par Kopgales fortu

Smiltynės g. 3, Klaipēda

Neringas forts, saukts arī par Kopgales cietoksni, ir vienīgais saglabājies 19. gs. otrās puses Prūsijas militārā mantojuma objekts Lietuvā. Šajā Smiltīnē esošajā objektā pašlaik atrodas Lietuvas Jūras muzejs. 20. gs. 70. gados pieņemtais lēmums izveidot muzeju mudināja veikt vispusīgus šīs unikālās teritorijas pētījumus, kas līdz tam netika veikti.

Forta vēsture aizsākās jau 18. gs., kad izstrādāts blokhauza (aizsardzības ēka, kas pielāgota šaut no ložmetējiem un artilērijas lielgabaliem uz visām pusēm) projekts. Fortu sāka celt 1865. gadā, un līdz 1897. gadam tas bija militārs objekts. Vēlāk šis cietoksnis vairs nebija vajadzīgs, jo tika pilnveidota militārā tehnika, īpaši — jūras karakuģu artilērija. Kopgales fortā vairākus gadus darbojās skola, šeit dzīvoja skolotājs, kas pildīja forta komandanta pienākumus. Pirmajā pasaules karā forts arī tika izmantots tikai civilām vajadzībām — krievu karaspēkam ieņemot Klaipēdu, šeit vairākas dienas no ienaidnieka slēpās pilsētas iedzīvotāji.

Lietuvai 1923. gadā atgūstot Klaipēdas novadu, sākās ostas atdzimšana. Neringas forta fosa ar kanālu savienota ar Kuršu jomu, lai ostā satilptu visi zvejas kuģi, tomēr tika nolemts tur izveidot pierobežas kuģu bāzi. Tomēr nav datu, ka tā būtu darbojusies — tikai liecības, ka forts izmantots industriāliem mērķiem.

1939. gadā Vācijai anektējot Klaipēdas novadu, fortā atkal apmetās karavīri, savukārt, dodoties prom, 1945. gadā uzspridzināja tā iekšējās ēkas (perimetra iekārtas un būves netika bojātas). Tajā pašā gadā ar PSRS jūras flotes tautas komisāra rīkojumu noteikta stingri robežsargu apsargājama Klaipēdas tirdzniecības ostas teritorija, kurā ietilpa arī Kopgales cietoksnis ar kanālu. Vēlāk pie forta, aiz robežsardzes, izveidota Elektrozvejas laboratorija, savukārt forta poternās — tās noliktavas.

1972. gadā tika uzsākti palikušo Kopgales celtņu — ieejas tambūra ar sardzes telpu, poternu, pulvera noliktavas, amunīcijas noliktavu un platformu — esošā stāvokļa fiksēšanas un izpētes darbi. 1975.–1979. gadā notika restaurācija, kuras laikā atjaunota redute (centrālā ēka), forts pielāgots muzeja vajadzībām. Šodien, apmeklējot Lietuvas Jūras muzeju, varat apskatīt bijušās amunīcijas noliktavas, pulvera glabātuves, poternas un kaponierus, savukārt lielgabalu vietā tiek eksponēti enkuri.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!