Pagrīdes tipogrāfija „ab”

9°C
Spaustuvės g. 2, Saļu c., Domeikava, Kauņas raj. (Salių k., Domeikava, Kauno r.)
Klausīties
Maršruti

pastāvēšanas beigu posmā veselus desmit gadus neatklāta darbojās pagrīdes tipogrāfija. Tās dibinātāji Vītauts Andzjulis (Vytautas Andziulis) un Jozs Bacevičs (Juozas Bacevičius) ar savu sarežģīto darbu cīnījās pret okupācijas varas izplatīto propagandu un centās, lai netiktu pilnīgi iznīcinātas mūsu tautas garīgās vērtības.

Interesanti, ka patriotiski audzināts skolotāju dēls V. Andzjulis pretoties padomju varai sāka jau 1968. gadā, kad nolēma būvēt lauku māju, jo tajā laikā nebija vēlams apmesties uz pastāvīgu dzīvi dārzos. Tieši zem šīs, savām rokām iekārtotās, izlolotās lauku mājas aptuveni pēc desmit gadiem tika izveidota tipogrāfija. Tā tika slēpta pilnīgi no visiem, pat no Andzjuļu bērniem — stāsta, ka tad, kad viņi nejauši atraduši slepeno pagrabu, nācies melot, ka šeit tiek veikti eksperimenti ar… augiem.

Nelegālajā tipogrāfijā, kuras dibinātāji nosaukumā izmantojuši savu uzvārdu pirmos burtus, pirmā izdotā grāmata — bīskapa Kazimiera Paltaroka „Tikybos pirmamokslis” (Ticības mācības rokasgrāmata). 1981.–1990. gadā šeit tika nodrukāti un vēlāk ar J. Baceviča lauku māju Šaķu rajonā starpniecību izplatīti 23 nosaukumu patriotiska un reliģiska satura izdevumi (okupācijas varas aizliegti), kuru kopējā tirāža — 138 000 eksemplāru. Visi tie tika nodrukāti ar vienu un to pašu paša V. Andzjuļa samontētu augstspiedes mašīnu. Viena no galvenajām grāmatām, kas izdota šajā tipogrāfijā, — Pirmās Republikas pēdējā ārlietu ministra Joza Urbša (Juozas Urbšys) „Lietuva ir Tarybų Sąjunga lemtingais Lietuvai 1939–1940 metais” (Lietuva un Padomju Savienība Lietuvai liktenīgajā 1939.–1940. gadā).

Pēc V. Andzjuļa nāves par tipogrāfijas mantojumu rūpējās sieva Birute, kas viņam palīdzēja. Šodien tipogrāfijā iekārtots muzejs, kuru atrast, protams, nav viegli. Nāksies apiet apkārt dzīvojamai mājai un ieiet siltumnīcā. Pašā slēptuvē varat aplūkot dziļi zemē izveidotu tipogrāfiju, augstspiedes mašīnas iekārtu, pretnacistiskās un pretpadomju cīņas dokumentu kopijas, pagrīdes preses izdevumus un rezistentu fotoattēlus. Tipogrāfija „ab” ir iekļauta starptautiskajā vēsturiski vērtīgu aukstā kara iekārtu un vietu sarakstā. Kopš 1997. gada tā ir Kauņas Vītauta Dižā kara muzeja struktūrvienība.

Pagrīdes tipogrāfija „ab”

Spaustuvės g. 2, Saļu c., Domeikava, Kauņas raj. (Salių k., Domeikava, Kauno r.)

pastāvēšanas beigu posmā veselus desmit gadus neatklāta darbojās pagrīdes tipogrāfija. Tās dibinātāji Vītauts Andzjulis (Vytautas Andziulis) un Jozs Bacevičs (Juozas Bacevičius) ar savu sarežģīto darbu cīnījās pret okupācijas varas izplatīto propagandu un centās, lai netiktu pilnīgi iznīcinātas mūsu tautas garīgās vērtības.

Interesanti, ka patriotiski audzināts skolotāju dēls V. Andzjulis pretoties padomju varai sāka jau 1968. gadā, kad nolēma būvēt lauku māju, jo tajā laikā nebija vēlams apmesties uz pastāvīgu dzīvi dārzos. Tieši zem šīs, savām rokām iekārtotās, izlolotās lauku mājas aptuveni pēc desmit gadiem tika izveidota tipogrāfija. Tā tika slēpta pilnīgi no visiem, pat no Andzjuļu bērniem — stāsta, ka tad, kad viņi nejauši atraduši slepeno pagrabu, nācies melot, ka šeit tiek veikti eksperimenti ar… augiem.

Nelegālajā tipogrāfijā, kuras dibinātāji nosaukumā izmantojuši savu uzvārdu pirmos burtus, pirmā izdotā grāmata — bīskapa Kazimiera Paltaroka „Tikybos pirmamokslis” (Ticības mācības rokasgrāmata). 1981.–1990. gadā šeit tika nodrukāti un vēlāk ar J. Baceviča lauku māju Šaķu rajonā starpniecību izplatīti 23 nosaukumu patriotiska un reliģiska satura izdevumi (okupācijas varas aizliegti), kuru kopējā tirāža — 138 000 eksemplāru. Visi tie tika nodrukāti ar vienu un to pašu paša V. Andzjuļa samontētu augstspiedes mašīnu. Viena no galvenajām grāmatām, kas izdota šajā tipogrāfijā, — Pirmās Republikas pēdējā ārlietu ministra Joza Urbša (Juozas Urbšys) „Lietuva ir Tarybų Sąjunga lemtingais Lietuvai 1939–1940 metais” (Lietuva un Padomju Savienība Lietuvai liktenīgajā 1939.–1940. gadā).

Pēc V. Andzjuļa nāves par tipogrāfijas mantojumu rūpējās sieva Birute, kas viņam palīdzēja. Šodien tipogrāfijā iekārtots muzejs, kuru atrast, protams, nav viegli. Nāksies apiet apkārt dzīvojamai mājai un ieiet siltumnīcā. Pašā slēptuvē varat aplūkot dziļi zemē izveidotu tipogrāfiju, augstspiedes mašīnas iekārtu, pretnacistiskās un pretpadomju cīņas dokumentu kopijas, pagrīdes preses izdevumus un rezistentu fotoattēlus. Tipogrāfija „ab” ir iekļauta starptautiskajā vēsturiski vērtīgu aukstā kara iekārtu un vietu sarakstā. Kopš 1997. gada tā ir Kauņas Vītauta Dižā kara muzeja struktūrvienība.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!