Papišķu-Novas partizānu zemnīca

5°C
Drapakampjo mežs, Papišķu c., Zapīšķi, Kauņas raj. (Drapakampio miškas, Papiškių k., Zapyškis, Kauno r.)
Klausīties
Maršruti

Labi pameklējot, Zapīšķu seņūnijā esošajā Drapakampja mežā atradīsiet ļoti nozīmīgu Lietuvas vēstures objektu — Papišķu-Novas partizānu zemnīcu, kas bijis arī karalauka hospitālis. Tā ir viena no daudzām Lietuvas brīvības cīņu dalībnieku izmantotajām zemnīcām. Visbiežāk tās tikušas ierīkotas mežos un zemnieku viensētās — mājās, kūtīs, pie akām, tomēr šādi objekti maz saglabājušies līdz mūsdienām.

1944.–1945. gadā dažādos laikposmos šajā divvietīgajā bunkurā, ko ierīkojis Taura apgabala Žaļģires vienības Joza Miseviča (Juozas Misevičius) pulks, slēpās deviņpadsmit partizāni. Viens no tiem — Lietuvas brīvības cīņu kustības štāba priekšnieks Vītauts Balsis-Osis (Vytautas Balsys-Uosis), kas 1945. gadā cīņā ar NKVD apakšvienību tika ievainots. Šajā slēpnī viņš ārstējās. Tā paša gada 28. augustā cīņā krita viņa tēvs Zigms Balsis (Zigmas Balsys). Zapīšķu mežmalas zemnieki, kas atbalstījuši partizānus, 1946.–1948. gadā tika izvesti uz Sibīriju. Turklāt netālu no slēpņa, Klonišķos, bijušas arī Balsu ģimenes lauku mājas, kas kļuva par partizānu patvērumu un ko padomju karaspēks nodedzināja vēl pirms Z. Balsa bojāejas.

V. Balsis-Osis, kas trīsreiz izvairījies no nāves un savas pārliecības dēļ bijis ieslodzīts nometnēs, vēl padomju okupācijas laikā pie slēpņa bija novietojis krustu šeit bojāgājušo piemiņai. 2002. gadā zemnīca tika atjaunota, tomēr mitruma ietekmē desmit gadu laikā atkal gāja bojā — sapuva un sagruva koka pārsedzes. Īpašo objektu sāka kārtot Ežerēļa mežniecības, Ežerēļa seņūnijas, Kauņas apriņķa Vītauta Dižā strēlnieku vienības pārstāvji un citi sabiedrības locekļi. Starpsienām tika izmantoti no Mauručiem, kurus šķērso dzelzceļš, atvesti labi impregnēti gulšņi. Sakārtotā zemnīca 2013. gadā tika iekļauta Kultūras vērtību reģistrā un iesvētīta.

1944. gadā, Padomju Savienībai otrreiz okupējot Lietuvu, desmitiem tūkstošu Lietuvas iedzīvotāju cēlās cīņā pret okupantiem. 1944.–1945. gadā mežos sapulcējās aptuveni 30 tūkst. partizānu. Kopējais aktīvu pretošanās kustības dalībnieku skaits sasniedza 50 tūkst., viņus atbalstīja vēl tikpat daudz Lietuvas iedzīvotāju. Lietuvas partizāni bija labi organizēti, kaujinieki valkāja formastērpus, bija izveidota vienota vadības struktūra. Pretpadomju kustība turpinājās līdz 1953. gadam, tās laikā gāja bojā vairāk nekā 20 tūkst. partizānu.

Papišķu-Novas partizānu zemnīca

Drapakampjo mežs, Papišķu c., Zapīšķi, Kauņas raj. (Drapakampio miškas, Papiškių k., Zapyškis, Kauno r.)

Labi pameklējot, Zapīšķu seņūnijā esošajā Drapakampja mežā atradīsiet ļoti nozīmīgu Lietuvas vēstures objektu — Papišķu-Novas partizānu zemnīcu, kas bijis arī karalauka hospitālis. Tā ir viena no daudzām Lietuvas brīvības cīņu dalībnieku izmantotajām zemnīcām. Visbiežāk tās tikušas ierīkotas mežos un zemnieku viensētās — mājās, kūtīs, pie akām, tomēr šādi objekti maz saglabājušies līdz mūsdienām.

1944.–1945. gadā dažādos laikposmos šajā divvietīgajā bunkurā, ko ierīkojis Taura apgabala Žaļģires vienības Joza Miseviča (Juozas Misevičius) pulks, slēpās deviņpadsmit partizāni. Viens no tiem — Lietuvas brīvības cīņu kustības štāba priekšnieks Vītauts Balsis-Osis (Vytautas Balsys-Uosis), kas 1945. gadā cīņā ar NKVD apakšvienību tika ievainots. Šajā slēpnī viņš ārstējās. Tā paša gada 28. augustā cīņā krita viņa tēvs Zigms Balsis (Zigmas Balsys). Zapīšķu mežmalas zemnieki, kas atbalstījuši partizānus, 1946.–1948. gadā tika izvesti uz Sibīriju. Turklāt netālu no slēpņa, Klonišķos, bijušas arī Balsu ģimenes lauku mājas, kas kļuva par partizānu patvērumu un ko padomju karaspēks nodedzināja vēl pirms Z. Balsa bojāejas.

V. Balsis-Osis, kas trīsreiz izvairījies no nāves un savas pārliecības dēļ bijis ieslodzīts nometnēs, vēl padomju okupācijas laikā pie slēpņa bija novietojis krustu šeit bojāgājušo piemiņai. 2002. gadā zemnīca tika atjaunota, tomēr mitruma ietekmē desmit gadu laikā atkal gāja bojā — sapuva un sagruva koka pārsedzes. Īpašo objektu sāka kārtot Ežerēļa mežniecības, Ežerēļa seņūnijas, Kauņas apriņķa Vītauta Dižā strēlnieku vienības pārstāvji un citi sabiedrības locekļi. Starpsienām tika izmantoti no Mauručiem, kurus šķērso dzelzceļš, atvesti labi impregnēti gulšņi. Sakārtotā zemnīca 2013. gadā tika iekļauta Kultūras vērtību reģistrā un iesvētīta.

1944. gadā, Padomju Savienībai otrreiz okupējot Lietuvu, desmitiem tūkstošu Lietuvas iedzīvotāju cēlās cīņā pret okupantiem. 1944.–1945. gadā mežos sapulcējās aptuveni 30 tūkst. partizānu. Kopējais aktīvu pretošanās kustības dalībnieku skaits sasniedza 50 tūkst., viņus atbalstīja vēl tikpat daudz Lietuvas iedzīvotāju. Lietuvas partizāni bija labi organizēti, kaujinieki valkāja formastērpus, bija izveidota vienota vadības struktūra. Pretpadomju kustība turpinājās līdz 1953. gadam, tās laikā gāja bojā vairāk nekā 20 tūkst. partizānu.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!