Piepaļu pilskalns

7°C
Piepaļu c., Babti, Kauņas raj. (Piepalių k., Babtai, Kauno r.)
Klausīties
Maršruti

Nevēžas labā krasta augšējās terases zemesragā atrodas Piepaļu pilskalns. Pilskalnu, ko dēvē arī par Babtīnu, Babcinu, Žemaitkiemi, atradīsiet pa ceļam uz Babtīnas-Žemaitkiema muižu, kas slavena ar kultūras pasākumiem un atrodas ziemeļaustrumu virzienā no Piepaļu ciema.

Pilskalns datēts ar 1. gt.–2. gt. sākumu, to attiecina uz dzelzs laikmeta pieminekļiem. Pilskalns ir minēts 1880. gadā Varšavā izdotajā „Ģeogrāfijas vārdnīcā”.

Pa taku uzkāpjot nelielā, aptuveni 15 m augstā pilskalnā, atradīsiet trīsstūrveida 17 m garu un 24 m platu plakumu. Tā galā ir uzbērts 3 m augsts un 18 m plats valnis, kurā atrasts liels daudzums izdeguša smalka māla apmetuma. Pilskalna austrumu pakājē 2 ha platībā bijusi apmetne. Pilskalnu 1961. gadā pētījis Lietuvas Vēstures institūts, tomēr plašāk tas nav pētīts.

Leģendas vēsta, ka pilskalnu zviedri sagrāvuši ar cepurēm — tiesa, dažās nostāstu variācijās minēti Napoleona laiki. Vēl viena leģenda — par diviem brāļiem, kas šeit atraduši apslēptu mantu, tomēr sastrīdējušies, kuram ir jāatved zirgi, lai aizvestu mantu. Viens no brāļiem nolamājies: „Lai velns to parauj!”, un pēc šiem vārdiem lāde ar dārgumiem iekritusi un noslīkusi Nevēžā.

Tāpat kā daudzos citos Kauņas rajona pilskalnos, kuru šeit ir 23, ik gadu tiek svinēti dažādi baltu, kristiešu un valsts svētki.

No Piepaļu pilskalna, kura sakārtošanā lielu darbu ieguldījusi vietējā sabiedrība, paveras skats uz dzejnieku apdziedāto Nevēžu. No šejienes redzēsiet arī no 14. gs. beigām pieminēto Babtu ciemu, kā arī S. Darjusam un S. Girēnam uzcelto pieminekli. Piemineklis, kas veltīts aviatoru lidojuma pāri Atlantijas okeānam iemūžināšanai, tika atklāts 1933. gada 1. oktobrī. Ar krustu un Vīti greznotais piemineklis 1965. gadā tika nograuts. Monuments atjaunots 1989. gada 16. jūlijā.

Turklāt Babtos ir Sv. apustuļu Pētera un Pāvila koka baznīca (uzcelta 1853. gadā), grāmatu iznēsātāja ozola skulptūra (atklāta 1999. gada 7. maijā), ebreju genocīda upuru kapi (Babtu silā) un stabveida kapelas: draudzes 250. gadadienai baznīcas pagalmā, pilsētiņas 600. gadadienai (abu autors A. Sakalausks (A. Sakalauskas)), Lietuvas izsūtītajiem.

Piepaļu pilskalns

Piepaļu c., Babti, Kauņas raj. (Piepalių k., Babtai, Kauno r.)

Nevēžas labā krasta augšējās terases zemesragā atrodas Piepaļu pilskalns. Pilskalnu, ko dēvē arī par Babtīnu, Babcinu, Žemaitkiemi, atradīsiet pa ceļam uz Babtīnas-Žemaitkiema muižu, kas slavena ar kultūras pasākumiem un atrodas ziemeļaustrumu virzienā no Piepaļu ciema.

Pilskalns datēts ar 1. gt.–2. gt. sākumu, to attiecina uz dzelzs laikmeta pieminekļiem. Pilskalns ir minēts 1880. gadā Varšavā izdotajā „Ģeogrāfijas vārdnīcā”.

Pa taku uzkāpjot nelielā, aptuveni 15 m augstā pilskalnā, atradīsiet trīsstūrveida 17 m garu un 24 m platu plakumu. Tā galā ir uzbērts 3 m augsts un 18 m plats valnis, kurā atrasts liels daudzums izdeguša smalka māla apmetuma. Pilskalna austrumu pakājē 2 ha platībā bijusi apmetne. Pilskalnu 1961. gadā pētījis Lietuvas Vēstures institūts, tomēr plašāk tas nav pētīts.

Leģendas vēsta, ka pilskalnu zviedri sagrāvuši ar cepurēm — tiesa, dažās nostāstu variācijās minēti Napoleona laiki. Vēl viena leģenda — par diviem brāļiem, kas šeit atraduši apslēptu mantu, tomēr sastrīdējušies, kuram ir jāatved zirgi, lai aizvestu mantu. Viens no brāļiem nolamājies: „Lai velns to parauj!”, un pēc šiem vārdiem lāde ar dārgumiem iekritusi un noslīkusi Nevēžā.

Tāpat kā daudzos citos Kauņas rajona pilskalnos, kuru šeit ir 23, ik gadu tiek svinēti dažādi baltu, kristiešu un valsts svētki.

No Piepaļu pilskalna, kura sakārtošanā lielu darbu ieguldījusi vietējā sabiedrība, paveras skats uz dzejnieku apdziedāto Nevēžu. No šejienes redzēsiet arī no 14. gs. beigām pieminēto Babtu ciemu, kā arī S. Darjusam un S. Girēnam uzcelto pieminekli. Piemineklis, kas veltīts aviatoru lidojuma pāri Atlantijas okeānam iemūžināšanai, tika atklāts 1933. gada 1. oktobrī. Ar krustu un Vīti greznotais piemineklis 1965. gadā tika nograuts. Monuments atjaunots 1989. gada 16. jūlijā.

Turklāt Babtos ir Sv. apustuļu Pētera un Pāvila koka baznīca (uzcelta 1853. gadā), grāmatu iznēsātāja ozola skulptūra (atklāta 1999. gada 7. maijā), ebreju genocīda upuru kapi (Babtu silā) un stabveida kapelas: draudzes 250. gadadienai baznīcas pagalmā, pilsētiņas 600. gadadienai (abu autors A. Sakalausks (A. Sakalauskas)), Lietuvas izsūtītajiem.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!