Pluņģes pilskalns, saukts par Pabrēžas pilali

8°C
Birutės g., Pluņģe
Klausīties
Maršruti

Desmitiem pilskalnu Pluņģes rajonā ir nozīmīgs mūsu senču baltu atstāts mantojums. Vienu šādu aizsardzības objektu atradīsiet pašā Pluņģē, uz ziemeļiem aiz pilsētas vecajiem kapiem, kur atrodas Pluņģes Visu svēto kapela. Tātad Pluņģes pilskalnu sauc arī par Pabrēžas pilali. Cekļa zemes kuršu mantojums ir attiecināms uz īpašu un ārkārtīgi mistisku pilskalnu–patvertņu veidu.

Ar 1. gt. beigām un 2. gt. sākumu datētais pilskalns uzcelts vēlāk aizsprostota Babrungas līkuma ielejā esošā atsevišķā paugurā. To mūsdienās no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem ieskauj Gandingas hidroelektrostacijas ūdenskrātuve, savukārt dienvidu pusē ir neliels zemes šaurums, kas savieno pauguru ar vairāk uz dienvidiem esošo augstieni. Pilskalna nogāzes ir stāvas, zemas — tikai 5 m augstas. Plakums ir četrstūrains, izmēri: 40 × 25 m. Ziemeļaustrumu nogāze ir noskalota.

Kā rakstījis novadpētnieks Deniss Ņikitenka (Denisas Nikitenka), šāda veida pilskalni–patvertnes ir vietas, kurās apdraudējuma gadījumā no tuvējās apkārtnes saskrēja cilvēki. Šādas patvertnes raksturīgas no zobenbrāļiem un krustnešiem daudz cietušajiem kuršiem, kā arī žemaišiem. Šiem objektiem nebija mērķa aizsargāties, nav arī seno nosaukumu, kā arī tie nav minēti dokumentos. Līdz šim nav izdevies noskaidrot, kas varēja slēpties šajā kalnā, ko sauc par Pabrēžas pilali, — līdz tolaik lielākajam Gandingas ciematam bija 4 km — šāds attālums tā iedzīvotājiem būtu bijis pārāk garš.

Pilskalnam, ko arheologi pētījuši vismaz piecas reizes, nav materiālu kultūras mantojuma artefaktu, līdzās tam nav apmetnes pēdu. Tiesa gan, starpkaru periodā apmēram 1 km uz dienvidaustrumiem no Pluņģes pilskalna, ravējot dārzu, atrasti daži galvaskausi, savukārt 1984. gadā — cilvēku kauli un bronzas rotaslietas. Domājamais Pluņģes kapulauks, pamatojoties uz pieejamām ziņām, attiecināts uz vēlākiem apbedījumiem.

Šo pilskalnu–patvertni nosauca par Pabrēžas pilali, jo Pluņģē reiz kalpojis Tēvs Jurģis Ambrozijs Pabrēža (Jurgis Ambrozijus (Ambraziejus) Pabrėža) (1771–1849) — mācītājs, franciskānis, ārsts, botāniķis, pirmais Lietuvas floras pētnieks — viens no izcilākajiem 19. gs. izglītotājiem.

2015. gadā vietējā sabiedrība uzņēmās iniciatīvu sakārtot šo pilskalnu, paretināt tā nogāzēs augošos kokus un atvērt to sabiedrībai. Drīz vien šeit sāka atzīmēt Baltu vienotības dienu (22. septembrī).

Pluņģes pilskalns, saukts par Pabrēžas pilali

Birutės g., Pluņģe

Desmitiem pilskalnu Pluņģes rajonā ir nozīmīgs mūsu senču baltu atstāts mantojums. Vienu šādu aizsardzības objektu atradīsiet pašā Pluņģē, uz ziemeļiem aiz pilsētas vecajiem kapiem, kur atrodas Pluņģes Visu svēto kapela. Tātad Pluņģes pilskalnu sauc arī par Pabrēžas pilali. Cekļa zemes kuršu mantojums ir attiecināms uz īpašu un ārkārtīgi mistisku pilskalnu–patvertņu veidu.

Ar 1. gt. beigām un 2. gt. sākumu datētais pilskalns uzcelts vēlāk aizsprostota Babrungas līkuma ielejā esošā atsevišķā paugurā. To mūsdienās no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem ieskauj Gandingas hidroelektrostacijas ūdenskrātuve, savukārt dienvidu pusē ir neliels zemes šaurums, kas savieno pauguru ar vairāk uz dienvidiem esošo augstieni. Pilskalna nogāzes ir stāvas, zemas — tikai 5 m augstas. Plakums ir četrstūrains, izmēri: 40 × 25 m. Ziemeļaustrumu nogāze ir noskalota.

Kā rakstījis novadpētnieks Deniss Ņikitenka (Denisas Nikitenka), šāda veida pilskalni–patvertnes ir vietas, kurās apdraudējuma gadījumā no tuvējās apkārtnes saskrēja cilvēki. Šādas patvertnes raksturīgas no zobenbrāļiem un krustnešiem daudz cietušajiem kuršiem, kā arī žemaišiem. Šiem objektiem nebija mērķa aizsargāties, nav arī seno nosaukumu, kā arī tie nav minēti dokumentos. Līdz šim nav izdevies noskaidrot, kas varēja slēpties šajā kalnā, ko sauc par Pabrēžas pilali, — līdz tolaik lielākajam Gandingas ciematam bija 4 km — šāds attālums tā iedzīvotājiem būtu bijis pārāk garš.

Pilskalnam, ko arheologi pētījuši vismaz piecas reizes, nav materiālu kultūras mantojuma artefaktu, līdzās tam nav apmetnes pēdu. Tiesa gan, starpkaru periodā apmēram 1 km uz dienvidaustrumiem no Pluņģes pilskalna, ravējot dārzu, atrasti daži galvaskausi, savukārt 1984. gadā — cilvēku kauli un bronzas rotaslietas. Domājamais Pluņģes kapulauks, pamatojoties uz pieejamām ziņām, attiecināts uz vēlākiem apbedījumiem.

Šo pilskalnu–patvertni nosauca par Pabrēžas pilali, jo Pluņģē reiz kalpojis Tēvs Jurģis Ambrozijs Pabrēža (Jurgis Ambrozijus (Ambraziejus) Pabrėža) (1771–1849) — mācītājs, franciskānis, ārsts, botāniķis, pirmais Lietuvas floras pētnieks — viens no izcilākajiem 19. gs. izglītotājiem.

2015. gadā vietējā sabiedrība uzņēmās iniciatīvu sakārtot šo pilskalnu, paretināt tā nogāzēs augošos kokus un atvērt to sabiedrībai. Drīz vien šeit sāka atzīmēt Baltu vienotības dienu (22. septembrī).

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!