Purmaļu pilskalns

9°C
Putinų g., Purmaļi (Purmaliai), Klaipēda
Klausīties
Maršruti

No Klaipēdas uz Palangu nolēmuši braukt pa veco ceļu un uzreiz aiz pilsētas pagriežoties pa labi, pēc 250 metriem, pirms Purmales upītes, ziemeļaustrumu virzienā aiz paugura kores nolaižoties Purmales ielejā, ieraudzīsiet Purmaļu pilskalnu. Līdz tam kājām var atnākt no Klaipēdas pilsētas Labrencišķu kvartāla.

Uz kuršu Pilsāta zemi attiecināmais pilskalns ir viens no diviem Klaipēdas pilsētas teritorijā — otrais ir Žardes pilskalns. Purmaļu pilskalns zinātniekiem ir zināms jau kopš 19. gs. beigām, kad to kartē atzīmējis vācu arheologs Emīls Hollaks (Emil Hollack).

Pilskalna vārds ir saistāms ar upītes nosaukumu, savukārt tā nozīmi var saprast, pārtulkojot izzudušajai kuršu valodai tuvākās latviešu valodas vārdu „purmala” — ‘purva mala’.

Pilskalns datējams ar 1. gt.–13. gs. Stāvas, 9 m augstas tā ziemeļu un austrumu malas balstās uz upīti. Plakums ir ovāls, orientēts ziemeļu–dienvidu virzienā, tā garums — 10 m, platums — 30 m. Tajā atradās kapi. Tā rietumu un dienvidu malās ir uzbērts pusloka formas 35 m garš, 2 m augsts un 18 m plats valnis ar 2 m augstu ārējo nogāzi. Plakuma ziemeļu daļu noskalojusi Purmales upīte, valnī izskalotas bedres. Pilskalns ir apaudzis ar lapkokiem, tāpēc vislabāk redzams ziemā.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts.
Uz dienvidaustrumiem no pilskalna 0,3 ha platībā ir pakājes apmetne, pētīta 1980. un 1986. gadā. Līdz 40 cm biezā tās kultūrslānī atrastas bezripas un apmestās keramikas lauskas, pārdegušu akmeņu un pāļa vieta.

Apgalvo, ka jau pirms tūkstoš vai vairāk gadiem šajā vietā tika izveidots debess ķermeņu novērošanas punkts ar akmeņu sistēmu, kas darbojas vēl šodien. Šī seno laiku observatorija ir uzskatāma par Palangā, Birutes kalnā, esošā debess ķermeņu novērošanas punkta priekšgājēju. Šo objektu meklējiet ciemata nomalē, austrumos, kokiem apaugušā ieplakā. Tajā ir seši īpaši akmeņi. Šajā vietā kurši ne tikai vērojuši debesis un noteikuši ekvinokcijas, saulgriežus un dienvidu, bet arī upurējuši dieviem — tā sauktajā elku pielūgšanas vietā.

Vēl viens iemesls, lai apmeklētu šo pilskalnu, — aiz dažiem simtiem metru esošā Purmales un Daņģes sateka, ko iecienījuši vietējie zvejotāji.

Purmaļu pilskalns

Putinų g., Purmaļi (Purmaliai), Klaipēda

No Klaipēdas uz Palangu nolēmuši braukt pa veco ceļu un uzreiz aiz pilsētas pagriežoties pa labi, pēc 250 metriem, pirms Purmales upītes, ziemeļaustrumu virzienā aiz paugura kores nolaižoties Purmales ielejā, ieraudzīsiet Purmaļu pilskalnu. Līdz tam kājām var atnākt no Klaipēdas pilsētas Labrencišķu kvartāla.

Uz kuršu Pilsāta zemi attiecināmais pilskalns ir viens no diviem Klaipēdas pilsētas teritorijā — otrais ir Žardes pilskalns. Purmaļu pilskalns zinātniekiem ir zināms jau kopš 19. gs. beigām, kad to kartē atzīmējis vācu arheologs Emīls Hollaks (Emil Hollack).

Pilskalna vārds ir saistāms ar upītes nosaukumu, savukārt tā nozīmi var saprast, pārtulkojot izzudušajai kuršu valodai tuvākās latviešu valodas vārdu „purmala” — ‘purva mala’.

Pilskalns datējams ar 1. gt.–13. gs. Stāvas, 9 m augstas tā ziemeļu un austrumu malas balstās uz upīti. Plakums ir ovāls, orientēts ziemeļu–dienvidu virzienā, tā garums — 10 m, platums — 30 m. Tajā atradās kapi. Tā rietumu un dienvidu malās ir uzbērts pusloka formas 35 m garš, 2 m augsts un 18 m plats valnis ar 2 m augstu ārējo nogāzi. Plakuma ziemeļu daļu noskalojusi Purmales upīte, valnī izskalotas bedres. Pilskalns ir apaudzis ar lapkokiem, tāpēc vislabāk redzams ziemā.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts.
Uz dienvidaustrumiem no pilskalna 0,3 ha platībā ir pakājes apmetne, pētīta 1980. un 1986. gadā. Līdz 40 cm biezā tās kultūrslānī atrastas bezripas un apmestās keramikas lauskas, pārdegušu akmeņu un pāļa vieta.

Apgalvo, ka jau pirms tūkstoš vai vairāk gadiem šajā vietā tika izveidots debess ķermeņu novērošanas punkts ar akmeņu sistēmu, kas darbojas vēl šodien. Šī seno laiku observatorija ir uzskatāma par Palangā, Birutes kalnā, esošā debess ķermeņu novērošanas punkta priekšgājēju. Šo objektu meklējiet ciemata nomalē, austrumos, kokiem apaugušā ieplakā. Tajā ir seši īpaši akmeņi. Šajā vietā kurši ne tikai vērojuši debesis un noteikuši ekvinokcijas, saulgriežus un dienvidu, bet arī upurējuši dieviem — tā sauktajā elku pielūgšanas vietā.

Vēl viens iemesls, lai apmeklētu šo pilskalnu, — aiz dažiem simtiem metru esošā Purmales un Daņģes sateka, ko iecienījuši vietējie zvejotāji.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!