Raudondvares muižas ēka

9°C
Pilies takas 1, Raudondvare, Kauņas raj. 
Klausīties
Maršruti

Raudondvares muiža — 17. gs. sākuma Lietuvas renesanses arhitektūras piemineklis. Bieži vietējo un ārvalstu tūristu apmeklētā muiža atrodas Nevēžas labā krasta augšējā terasē, blakus Nevēžas un Nemunas satekai, 9 km no Kauņas Jurbarkas virzienā. Galvenā kompleksa ēka — pils ar torni — 3,8 ha parka teritorijā un divas oficīnu ēkas, oranžērija, zirgu staļļi, ledus māja.

Stāsta, ka Raudondvares pili 16. gs. otrajā pusē sāka būvēt Kauņas apakškameras tiesas tiesnesis (viena no augstākajām Lietuvas Dižkunigaitijas un Abu Tautu Republikas muižas un zemstu varas amatpersonām, tiesnesis strīdos par robežām) Vaitiekus Dzevaltausks (Vaitiekus Dzevaltauskas). Sarkanā muižas mūru krāsa ietekmējusi arī apdzīvotās vietas nosaukumu. Tiesa, lai arī šai muižai piemīt pils pazīmes — tornis, šaujamlūkas — šai pilij nekad nav bijusi aizsardzības nozīme, tā bija reprezentatīva. To pārvaldījuši daudzi Lietuvas augstmaņi — Dzevaltovski, Kosakovski, Radvilas, Vorlovski, Zabielas un Tiškeviči.

Tieši Tiškeviči atjaunoja 1831. gada sacelšanās laikā apdegušo muižas pili, kas rekonstrukcijas laikā ieguva neogotikas iezīmes. Turklāt Tiškeviči uzbūvēja papildu ēkas (oranžēriju, klētis, zirgu staļļus u. c.), izveidoja parku. Viņu valdīšanas laikā, pirms Pirmā pasaules kara, Raudondvares muiža kļuva par kultūras centru, bija slavena ar gleznu kolekcijām un bibliotēku.

Pirmā pasaules kara laikā muižas pilī atradās vācu Oberosta valdes mītne. Interesanti, ka tajā laikā šeit strādājušais vācu rakstnieks Arnolds Cveigs (Arnold Zweig) sarakstījis romānu „Mindaugs II” (1937. gadā, lietuviešu valodā — 1955. gadā), kurā aprakstītas Raudondvares muižas istabas un grāmatas.

Starpkaru periodā šeit darbojās bērnunams. Otrā pasaules kara beigās, atkāpjoties vāciešiem, muiža un oranžērija tika nodedzināta. Padomju okupācijas laikā šeit darbojās Lietuvas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas institūts. Komplekss atjaunots, tas atguva renesanses iezīmes. Šobrīd muižā darbojas Mākslas inkubators, Kauņas rajona muzejs, restorāns, Kauņas rajona Tūrisma un biznesa informācijas centrs. Muižas parkā ik gadu 6. jūlijā svinīgi tiek atzīmēta Valsts diena, septembrī notiek zemnieku svētki Rudens sambariai jeb Rudens groziņvakari, ziemas mēnešos mirdz Kauņas rajona Ziemassvētku egle.

Raudondvares muižas ēka

Pilies takas 1, Raudondvare, Kauņas raj. 

Raudondvares muiža — 17. gs. sākuma Lietuvas renesanses arhitektūras piemineklis. Bieži vietējo un ārvalstu tūristu apmeklētā muiža atrodas Nevēžas labā krasta augšējā terasē, blakus Nevēžas un Nemunas satekai, 9 km no Kauņas Jurbarkas virzienā. Galvenā kompleksa ēka — pils ar torni — 3,8 ha parka teritorijā un divas oficīnu ēkas, oranžērija, zirgu staļļi, ledus māja.

Stāsta, ka Raudondvares pili 16. gs. otrajā pusē sāka būvēt Kauņas apakškameras tiesas tiesnesis (viena no augstākajām Lietuvas Dižkunigaitijas un Abu Tautu Republikas muižas un zemstu varas amatpersonām, tiesnesis strīdos par robežām) Vaitiekus Dzevaltausks (Vaitiekus Dzevaltauskas). Sarkanā muižas mūru krāsa ietekmējusi arī apdzīvotās vietas nosaukumu. Tiesa, lai arī šai muižai piemīt pils pazīmes — tornis, šaujamlūkas — šai pilij nekad nav bijusi aizsardzības nozīme, tā bija reprezentatīva. To pārvaldījuši daudzi Lietuvas augstmaņi — Dzevaltovski, Kosakovski, Radvilas, Vorlovski, Zabielas un Tiškeviči.

Tieši Tiškeviči atjaunoja 1831. gada sacelšanās laikā apdegušo muižas pili, kas rekonstrukcijas laikā ieguva neogotikas iezīmes. Turklāt Tiškeviči uzbūvēja papildu ēkas (oranžēriju, klētis, zirgu staļļus u. c.), izveidoja parku. Viņu valdīšanas laikā, pirms Pirmā pasaules kara, Raudondvares muiža kļuva par kultūras centru, bija slavena ar gleznu kolekcijām un bibliotēku.

Pirmā pasaules kara laikā muižas pilī atradās vācu Oberosta valdes mītne. Interesanti, ka tajā laikā šeit strādājušais vācu rakstnieks Arnolds Cveigs (Arnold Zweig) sarakstījis romānu „Mindaugs II” (1937. gadā, lietuviešu valodā — 1955. gadā), kurā aprakstītas Raudondvares muižas istabas un grāmatas.

Starpkaru periodā šeit darbojās bērnunams. Otrā pasaules kara beigās, atkāpjoties vāciešiem, muiža un oranžērija tika nodedzināta. Padomju okupācijas laikā šeit darbojās Lietuvas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas institūts. Komplekss atjaunots, tas atguva renesanses iezīmes. Šobrīd muižā darbojas Mākslas inkubators, Kauņas rajona muzejs, restorāns, Kauņas rajona Tūrisma un biznesa informācijas centrs. Muižas parkā ik gadu 6. jūlijā svinīgi tiek atzīmēta Valsts diena, septembrī notiek zemnieku svētki Rudens sambariai jeb Rudens groziņvakari, ziemas mēnešos mirdz Kauņas rajona Ziemassvētku egle.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!