Skomantu pilskalns

6°C
Veiviržēni (Veiviržėnai), Klaipēdas raj. 
Klausīties
Maršruti

Veiviržas upes labajā krastā, Skomantu ciema rietumos, apmeklējiet vienu no iespaidīgākajiem seno laiku aizsardzības objektiem, agrīnās valsts piejūras simbolu — Skomantu pilskalnu. Dažādos avotos to sauc arī par Ragakalnu, Papili un Raguvas kalnu.

Uz 1. gt.–13. gs. attiecināmais pilskalns uzcelts augstienes zemesragā, kas iestiepjas diezgan plašā Veiviržas ielejā. No ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem to ieskauj upe. Nogāzes ir stāvas, 20–22 m augstas, pilskalna augšdaļā — liels regulāra ovāla — trapeces formas plakums.

Rietumu pusē pilskalnu aizsargājuši spēcīgi nocietinājumi — divi grāvji un divi vaļņi. Austrumos, kur pilskalna nogāze nolaidenāka, ir garš valnis un zem tā izrakts grāvis. Iespējams, ka aiz tā esošajā smailē varēja būt pils tornis. Tepat atradīsiet arī taku, kas varbūt reiz vedusi uz slepenu ieeju vai iebrauktuvi.

Sūduvu kunigaitis, jātvingu karavadonis un vārdotājs Skomants, iespējams, bijis arī pils valdnieks, kas zināms no Duisburgas hronikas un Ipatija hronikas. Šeit aprakstītas viņa cīņas ar krustnešu ordeni 13. gs. beigās un kristīšana. Līdz ar ordeņa uzbrukumiem pilskalns tika nostiprināts ar augstiem vaļņiem un nonāca aizsardzības apļa vidū — to aptvēra mazāki pilskalni.

Izpētes laikā uz rietumiem no pilskalna atrastas apmestās un ripas keramikas lauskas. Tas un diezgan blīvi apkārt esošie senkapi parāda, ka pie pilskalna atradusies apmetne — senpilsēta.

1928. gadā kalna augstākajā punktā ar lauksaimnieka P. Kučinska centieniem tika uzstādīts Kosta Rameikas (Kostas Rameika) veidots cementa piemineklis par godu Mazās Lietuvas pievienošanās Lietuvai piecgadei un Lietuvas neatkarības desmitgadei — pavisam netālu no pilskalna agrāk bija Klaipēdas novada un Lietuvas robeža. 1969. gadā pilskalna pakājē tika uzcelta tautas daiļamatnieka Vītauta Majora (Vytautas Majoras) koka skulptūra Žemaitis, kas simboliski sargā šīs zemes no ienaidniekiem.

Novadpētnieki ir savākuši vairāk nekā divdesmit teiku par šo pilskalnu. Piemēram, runā, ka tā iedzīvotāji gudri aizstāvējušies no krustnešu uzbrukumiem. Arī šodien te valda īpaša enerģija, ko rada pats pilskalns un ozoli tam apkārt. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pie pilskalna pirms vairākiem gadu desmitiem tikušas rīkotas jauniešu dejas un citi svētki, bet pēdējos gados šeit pulcējas skauti.

Skomantu pilskalns

Veiviržēni (Veiviržėnai), Klaipēdas raj. 

Veiviržas upes labajā krastā, Skomantu ciema rietumos, apmeklējiet vienu no iespaidīgākajiem seno laiku aizsardzības objektiem, agrīnās valsts piejūras simbolu — Skomantu pilskalnu. Dažādos avotos to sauc arī par Ragakalnu, Papili un Raguvas kalnu.

Uz 1. gt.–13. gs. attiecināmais pilskalns uzcelts augstienes zemesragā, kas iestiepjas diezgan plašā Veiviržas ielejā. No ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem to ieskauj upe. Nogāzes ir stāvas, 20–22 m augstas, pilskalna augšdaļā — liels regulāra ovāla — trapeces formas plakums.

Rietumu pusē pilskalnu aizsargājuši spēcīgi nocietinājumi — divi grāvji un divi vaļņi. Austrumos, kur pilskalna nogāze nolaidenāka, ir garš valnis un zem tā izrakts grāvis. Iespējams, ka aiz tā esošajā smailē varēja būt pils tornis. Tepat atradīsiet arī taku, kas varbūt reiz vedusi uz slepenu ieeju vai iebrauktuvi.

Sūduvu kunigaitis, jātvingu karavadonis un vārdotājs Skomants, iespējams, bijis arī pils valdnieks, kas zināms no Duisburgas hronikas un Ipatija hronikas. Šeit aprakstītas viņa cīņas ar krustnešu ordeni 13. gs. beigās un kristīšana. Līdz ar ordeņa uzbrukumiem pilskalns tika nostiprināts ar augstiem vaļņiem un nonāca aizsardzības apļa vidū — to aptvēra mazāki pilskalni.

Izpētes laikā uz rietumiem no pilskalna atrastas apmestās un ripas keramikas lauskas. Tas un diezgan blīvi apkārt esošie senkapi parāda, ka pie pilskalna atradusies apmetne — senpilsēta.

1928. gadā kalna augstākajā punktā ar lauksaimnieka P. Kučinska centieniem tika uzstādīts Kosta Rameikas (Kostas Rameika) veidots cementa piemineklis par godu Mazās Lietuvas pievienošanās Lietuvai piecgadei un Lietuvas neatkarības desmitgadei — pavisam netālu no pilskalna agrāk bija Klaipēdas novada un Lietuvas robeža. 1969. gadā pilskalna pakājē tika uzcelta tautas daiļamatnieka Vītauta Majora (Vytautas Majoras) koka skulptūra Žemaitis, kas simboliski sargā šīs zemes no ienaidniekiem.

Novadpētnieki ir savākuši vairāk nekā divdesmit teiku par šo pilskalnu. Piemēram, runā, ka tā iedzīvotāji gudri aizstāvējušies no krustnešu uzbrukumiem. Arī šodien te valda īpaša enerģija, ko rada pats pilskalns un ozoli tam apkārt. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pie pilskalna pirms vairākiem gadu desmitiem tikušas rīkotas jauniešu dejas un citi svētki, bet pēdējos gados šeit pulcējas skauti.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!