Vītauta Dižā Kara muzejs

7°C
K. Donelaičio g. 64, Kauņa
Klausīties
Maršruti

Vītauta Dižā Kara muzeja, kā pieminekļa garai un sāpīgai Lietuvas vēsturei, pirmsākumi meklējami 1919. gadā. Pirmā ekspozīcija izveidota cariskās Krievijas armijas 3. Donas kājnieku pulka vecā koka manēžā, kas atradās tagadējā Vienotības laukuma teritorijā. Tiesa gan, pēc pāris gadiem avārijas stāvokļa dēļ muzejs tika slēgts.

Jauno divu muzeju — kara un kultūras — kompleksu projektēja Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis). Viņam šis projekts bija pēdējais — tas tika pabeigts tikai pēc arhitekta nāves. Ēkas stūrakmens tika iesvētīts 1930. gadā, pieminot Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu. Ēkas pamatiem atvesta zeme no Ģedimina kalna un vietām, kur notika cīņas par neatkarību.

Starpkaru perioda presē par Tautas kultūras namu sauktā projekta gaita bija gan valsts, gan katra lietuvieša privāta lieta. Pat divreiz tika izsludināti arhitektūras konkursi, un būvniecība, ko finansēja gan vietējie, gan ārzemju lietuvieši, prasīja tiem laikiem neparasti ilgu laiku — pat sešus gadus —, un žurnālisti to pastāvīgi uzraudzīja. Ēka atklāta 1936. gada 16. februārī.

Kara muzeja apmērs ir simbolisks piemineklis Vītautam Dižajam. Līdzās svarīgiem tā akcentiem ir kariljona tornis, kurā periodiski tiek rīkoti koncerti, kā arī arkāde ar lielgabalu ekspozīciju un 1938. gadā no Astravas muižas uz Biržiem atceļojušās lauvas.

Blakus muzejam ir neliels dārzs, kurā 1921. gadā atklāts piemineklis tiem, kas gājuši bojā Lietuvas brīvības vārdā, 1923. gadā šeit uzstādītajā altārī pirmoreiz iedegta mūžīgā uguns, savukārt 1934. gadā līdzās piemineklim apglabātas 1919. gadā bojāgājuša nezināma Lietuvas karavīra mirstīgās atliekas. Šajā dārzā pamazām tika izvietoti nozīmīgu Lietuvas personību krūšutēli, 1928. gadā atklāts Joza Zikara (Juozas Zikaras) veidotais Brīvības piemineklis.
Muzejā var iepazīties ar Lietuvas kara vēsturi no A līdz Z, vai no akmens laikmeta, Lietuvas dižkunigaitijas laikiem, 19. gs. nemieriem līdz kilometru stabam, ko Lietuvas karavīri atgādājuši no Afganistānas.

Starp interesantākajiem muzeja eksponātiem, kas kopumā savākti vairāk nekā ceturtdaļa miljona, — no Zoldinas meža atvestās Stepona Darjus (Steponas Darius) un Staša Girēna (Stasys Girėnas) lidmašīnas „Lituanica” atlūzas. Šeit tiek eksponēta arī vienīgā saglabājusies Antana Gustaiša (Antanas Gustaitis) konstruētā lidmašīna ANBO-1. Muzejā regulāri rīko tematiskās sestdienas, piedāvā dažādas izglītojošas programmas, notiek kultūras pasākumi un grāmatu prezentācijas.

Vītauta Dižā Kara muzejs

K. Donelaičio g. 64, Kauņa

Vītauta Dižā Kara muzeja, kā pieminekļa garai un sāpīgai Lietuvas vēsturei, pirmsākumi meklējami 1919. gadā. Pirmā ekspozīcija izveidota cariskās Krievijas armijas 3. Donas kājnieku pulka vecā koka manēžā, kas atradās tagadējā Vienotības laukuma teritorijā. Tiesa gan, pēc pāris gadiem avārijas stāvokļa dēļ muzejs tika slēgts.

Jauno divu muzeju — kara un kultūras — kompleksu projektēja Vladimirs Dubeņeckis (Vladimiras Dubeneckis). Viņam šis projekts bija pēdējais — tas tika pabeigts tikai pēc arhitekta nāves. Ēkas stūrakmens tika iesvētīts 1930. gadā, pieminot Vītauta Dižā nāves 500. gadadienu. Ēkas pamatiem atvesta zeme no Ģedimina kalna un vietām, kur notika cīņas par neatkarību.

Starpkaru perioda presē par Tautas kultūras namu sauktā projekta gaita bija gan valsts, gan katra lietuvieša privāta lieta. Pat divreiz tika izsludināti arhitektūras konkursi, un būvniecība, ko finansēja gan vietējie, gan ārzemju lietuvieši, prasīja tiem laikiem neparasti ilgu laiku — pat sešus gadus —, un žurnālisti to pastāvīgi uzraudzīja. Ēka atklāta 1936. gada 16. februārī.

Kara muzeja apmērs ir simbolisks piemineklis Vītautam Dižajam. Līdzās svarīgiem tā akcentiem ir kariljona tornis, kurā periodiski tiek rīkoti koncerti, kā arī arkāde ar lielgabalu ekspozīciju un 1938. gadā no Astravas muižas uz Biržiem atceļojušās lauvas.

Blakus muzejam ir neliels dārzs, kurā 1921. gadā atklāts piemineklis tiem, kas gājuši bojā Lietuvas brīvības vārdā, 1923. gadā šeit uzstādītajā altārī pirmoreiz iedegta mūžīgā uguns, savukārt 1934. gadā līdzās piemineklim apglabātas 1919. gadā bojāgājuša nezināma Lietuvas karavīra mirstīgās atliekas. Šajā dārzā pamazām tika izvietoti nozīmīgu Lietuvas personību krūšutēli, 1928. gadā atklāts Joza Zikara (Juozas Zikaras) veidotais Brīvības piemineklis.
Muzejā var iepazīties ar Lietuvas kara vēsturi no A līdz Z, vai no akmens laikmeta, Lietuvas dižkunigaitijas laikiem, 19. gs. nemieriem līdz kilometru stabam, ko Lietuvas karavīri atgādājuši no Afganistānas.

Starp interesantākajiem muzeja eksponātiem, kas kopumā savākti vairāk nekā ceturtdaļa miljona, — no Zoldinas meža atvestās Stepona Darjus (Steponas Darius) un Staša Girēna (Stasys Girėnas) lidmašīnas „Lituanica” atlūzas. Šeit tiek eksponēta arī vienīgā saglabājusies Antana Gustaiša (Antanas Gustaitis) konstruētā lidmašīna ANBO-1. Muzejā regulāri rīko tematiskās sestdienas, piedāvā dažādas izglītojošas programmas, notiek kultūras pasākumi un grāmatu prezentācijas.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!