Veršvu pilskalns

9°C
Vilijampolė , Kauņa
Klausīties
Maršruti

Vilijampolē, Nemunas labā krasta augstienes zemesragā esošais Veršvu jeb Lampēdžu pilskalns datējams ar 1. gt.–14. gs. Kā apgalvo arheologi, šeit 13.–14. gs. bijusi koka pils, kas iznīcināta cīņā ar krustnešiem. Tādējādi šis pilskalns ir nozīmīgs arī Lietuvas valsts pastāvēšanas sākuma kontekstā.

Pilskalna plakums ir gandrīz četrstūrains, iegarens, izmēri: 12 × 9 m. Tā austrumu malā ir uzbērts 3,5 m augsts un 20 m plats valnis. Dienvidrietumu nogāzē, 2 m zemāk par plakumu, ir 3 m plata terase. Pilskalna nogāzes ir stāvas, to augstums sasniedz pat 37 metrus. Pilskalns ir apaudzis ar lapkokiem un krūmiem.

1986. gadā veikto pētījumu laikā pilskalna plakumā uziets metru biezs 1. gt. p.m.ē.–14. gs. kultūrslānis ar stabu vietām, gludo keramiku, 18.–19. gs. smēdes paliekām.

Veršvu pilskalna pakājē, ziemeļu pusē, atradusies 1. gt. p.m.ē.–13. gs. apmetne. Tā pētīta 1985.–1986. un 1997. gadā. Līdz rietumu apvedceļa izbūvei šeit atrastas ēku paliekas, krama kasīkļi, skrāpji, šķilas, šķembas, dzelzs naži, akmens galodas, dzirnakmeņu daļas.

No Veršvu pilskalna uz dienvidaustrumiem, apmēram 1 km attālumā, bija 2.–14. gs. kapulauks, kas pētīts no 1938. līdz 1941. gadam un 1954. gadā. Šeit izpētīts ap 700 raktu, dedzinātu cilvēku un zirgu skeletu kapu, atrastas dažādas kapu piedevas.

Pilskalnu ne reizi vien fotografējis fotogrāfs, etnogrāfs un novadpētnieks Balis Buračs (Balys Buračas). Savās dienasgrāmatās viņš raksta, ka 1931. gadā, kad apmeklējis šo vietu, no vietējā iedzīvotāja izdzirdējis, ka pilskalna vidus ir tukšs, bet kalna pazemē esot pagrabs. Turklāt B. Buračam ir izdevies fiksēt no pilskalna labi redzamās Lampēdžu ielejas nosaukuma izcelsmi. Ielejā agrāk it kā pulcējušās laumas, kas šeit mazgājušās un citādi izklaidējušās. Laumas smiltīs atstājušas pēdas, tāpēc vietu sāka saukt par Laumpēdām, vēlāk nosaukums asimilējies.

Pilskalna sakārtošanā un aktualizēšanā lielā mērā iesaistās vietējā Veršvu kopiena. Šeit regulāri tiek rīkoti kopienas, valsts un tradicionālie baltu svētki, uz kuriem vienmēr tiek aicināti gan pilsētas iedzīvotāji, gan Kauņas viesi.

Veršvu pilskalns

Vilijampolė , Kauņa

Vilijampolē, Nemunas labā krasta augstienes zemesragā esošais Veršvu jeb Lampēdžu pilskalns datējams ar 1. gt.–14. gs. Kā apgalvo arheologi, šeit 13.–14. gs. bijusi koka pils, kas iznīcināta cīņā ar krustnešiem. Tādējādi šis pilskalns ir nozīmīgs arī Lietuvas valsts pastāvēšanas sākuma kontekstā.

Pilskalna plakums ir gandrīz četrstūrains, iegarens, izmēri: 12 × 9 m. Tā austrumu malā ir uzbērts 3,5 m augsts un 20 m plats valnis. Dienvidrietumu nogāzē, 2 m zemāk par plakumu, ir 3 m plata terase. Pilskalna nogāzes ir stāvas, to augstums sasniedz pat 37 metrus. Pilskalns ir apaudzis ar lapkokiem un krūmiem.

1986. gadā veikto pētījumu laikā pilskalna plakumā uziets metru biezs 1. gt. p.m.ē.–14. gs. kultūrslānis ar stabu vietām, gludo keramiku, 18.–19. gs. smēdes paliekām.

Veršvu pilskalna pakājē, ziemeļu pusē, atradusies 1. gt. p.m.ē.–13. gs. apmetne. Tā pētīta 1985.–1986. un 1997. gadā. Līdz rietumu apvedceļa izbūvei šeit atrastas ēku paliekas, krama kasīkļi, skrāpji, šķilas, šķembas, dzelzs naži, akmens galodas, dzirnakmeņu daļas.

No Veršvu pilskalna uz dienvidaustrumiem, apmēram 1 km attālumā, bija 2.–14. gs. kapulauks, kas pētīts no 1938. līdz 1941. gadam un 1954. gadā. Šeit izpētīts ap 700 raktu, dedzinātu cilvēku un zirgu skeletu kapu, atrastas dažādas kapu piedevas.

Pilskalnu ne reizi vien fotografējis fotogrāfs, etnogrāfs un novadpētnieks Balis Buračs (Balys Buračas). Savās dienasgrāmatās viņš raksta, ka 1931. gadā, kad apmeklējis šo vietu, no vietējā iedzīvotāja izdzirdējis, ka pilskalna vidus ir tukšs, bet kalna pazemē esot pagrabs. Turklāt B. Buračam ir izdevies fiksēt no pilskalna labi redzamās Lampēdžu ielejas nosaukuma izcelsmi. Ielejā agrāk it kā pulcējušās laumas, kas šeit mazgājušās un citādi izklaidējušās. Laumas smiltīs atstājušas pēdas, tāpēc vietu sāka saukt par Laumpēdām, vēlāk nosaukums asimilējies.

Pilskalna sakārtošanā un aktualizēšanā lielā mērā iesaistās vietējā Veršvu kopiena. Šeit regulāri tiek rīkoti kopienas, valsts un tradicionālie baltu svētki, uz kuriem vienmēr tiek aicināti gan pilsētas iedzīvotāji, gan Kauņas viesi.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!