Žardes un Kuncu pilskalns ar apmetni

6°C
Žardupės g., Klaipēda
Klausīties
Maršruti

Kunci, Banduži, Pils kalns, Gaiļu kalns — tik dažādi nosaukumi der šim pilskalnam, kas atrodas uz dienvidiem no Klaipēdas Žardininku mikrorajona, pie bijušā Žardes ciema, kas 1997. gadā pievienots pilsētai.

Pilskalns datējams ar 1. gt.–13. gs. Tas izveidots paugurā, Smeltales upītes labajā krastā. Plakums ir apaļš, 30 m diametrā, līdz 1,5 m augstumā apņemts ar 15 m platu valni, kas vislabāk ir saglabājies rietumu pusē. Vidēji stāvas, 3¬–8 m augstas nogāzes. Pilskalnu ieskauj ierakumi un bedres, kas aizaugušas ar lapkokiem un krūmiem, nogāžu apakšējās daļas atstātas atmatā. Gar rietumu nogāzi iet lauku ceļš.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. Ciemats pētīts 1990.–1991., 1993.–1994., 1996. un 1999.–2000. gadā. 600 m uz ziemeļiem ir 2.–13. gs. Bandužu kapulauks, pētīts 1974. un 1985.–1989. gadā. Kapulauks gandrīz tika iznīcināts padomju okupācijas laikā, kad Klaipēda sāka paplašināties uz dienvidiem, — celtnieki, rokot pamatu bedres, atraduši daudz kapu piedevu. Atradumus no kapulauka mūsdienās var apskatīt Mazās Lietuvas vēstures muzejā.

Uz dienvidrietumiem no pilskalna atrasta pakājes apmetne. Tajā atsegts līdz 1,7 m biezs 11.–13. gs. kultūrslānis ar saglabājušām koka ēku paliekām, pavardiem, akmeņu krāsnīm, dzelzs sakausējuma krāsniņu, misiņa āķiem, aušanas steļļu svirām, kuģu kniedēm, stikla krellēm, gludo un ripas keramiku, lopu kauliem.

Pilskalnā atradās 1253. gadā minētā kuršu pils Žarde. Pastāv uzskats, ka šīs pils apkārtnē agrajos viduslaikos varēja dzīvot ap 500 cilvēku — tajos laikos tas nebija mazs skaits. Agrajos viduslaikos Lietuvas teritorijā pēc Palangas tas bija otrais tirdzniecības centrs.

Mazākās kuršu zemes Pilsāta centrs — Žardes pils bija savdabīga trīspolu, ko veidoja arī Laistu un Gibišu pilis, daļa. Lielākais attālums, kas atdalīja trīsstūrī izvietotus cietokšņus vienu no otra, bija kilometrs. Smiltales otrā pusē esošo Laistu pilskalnu varat apmeklēt arī šodien, savukārt Gibiši ir iznīcināti, lai gan senie Klaipēdas iedzīvotāji ir stāstījuši, ka vēl 20. gs. 60. gados tas bijis paugurs līdzenā pļavā blakus upītei.

Žardes pilskalnā pēdējos gados sāk svinēt seno baltu un citus kalendāros svētkus.

Žardes un Kuncu pilskalns ar apmetni

Žardupės g., Klaipēda

Kunci, Banduži, Pils kalns, Gaiļu kalns — tik dažādi nosaukumi der šim pilskalnam, kas atrodas uz dienvidiem no Klaipēdas Žardininku mikrorajona, pie bijušā Žardes ciema, kas 1997. gadā pievienots pilsētai.

Pilskalns datējams ar 1. gt.–13. gs. Tas izveidots paugurā, Smeltales upītes labajā krastā. Plakums ir apaļš, 30 m diametrā, līdz 1,5 m augstumā apņemts ar 15 m platu valni, kas vislabāk ir saglabājies rietumu pusē. Vidēji stāvas, 3¬–8 m augstas nogāzes. Pilskalnu ieskauj ierakumi un bedres, kas aizaugušas ar lapkokiem un krūmiem, nogāžu apakšējās daļas atstātas atmatā. Gar rietumu nogāzi iet lauku ceļš.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 1963. gadā veica Lietuvas vēstures institūts. Ciemats pētīts 1990.–1991., 1993.–1994., 1996. un 1999.–2000. gadā. 600 m uz ziemeļiem ir 2.–13. gs. Bandužu kapulauks, pētīts 1974. un 1985.–1989. gadā. Kapulauks gandrīz tika iznīcināts padomju okupācijas laikā, kad Klaipēda sāka paplašināties uz dienvidiem, — celtnieki, rokot pamatu bedres, atraduši daudz kapu piedevu. Atradumus no kapulauka mūsdienās var apskatīt Mazās Lietuvas vēstures muzejā.

Uz dienvidrietumiem no pilskalna atrasta pakājes apmetne. Tajā atsegts līdz 1,7 m biezs 11.–13. gs. kultūrslānis ar saglabājušām koka ēku paliekām, pavardiem, akmeņu krāsnīm, dzelzs sakausējuma krāsniņu, misiņa āķiem, aušanas steļļu svirām, kuģu kniedēm, stikla krellēm, gludo un ripas keramiku, lopu kauliem.

Pilskalnā atradās 1253. gadā minētā kuršu pils Žarde. Pastāv uzskats, ka šīs pils apkārtnē agrajos viduslaikos varēja dzīvot ap 500 cilvēku — tajos laikos tas nebija mazs skaits. Agrajos viduslaikos Lietuvas teritorijā pēc Palangas tas bija otrais tirdzniecības centrs.

Mazākās kuršu zemes Pilsāta centrs — Žardes pils bija savdabīga trīspolu, ko veidoja arī Laistu un Gibišu pilis, daļa. Lielākais attālums, kas atdalīja trīsstūrī izvietotus cietokšņus vienu no otra, bija kilometrs. Smiltales otrā pusē esošo Laistu pilskalnu varat apmeklēt arī šodien, savukārt Gibiši ir iznīcināti, lai gan senie Klaipēdas iedzīvotāji ir stāstījuši, ka vēl 20. gs. 60. gados tas bijis paugurs līdzenā pļavā blakus upītei.

Žardes pilskalnā pēdējos gados sāk svinēt seno baltu un citus kalendāros svētkus.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!