Žemaišu Kalvarijas pilskalns, saukts par Sv. Jāņa kalnu

7°C
Žemaiču Kalvarija, Pluņģes raj. 
Klausīties
Maršruti

Mazpilsēta Žemaišu Kalvarija, agrāk saukta par Gardiem, ir saglabājusi 9.–13. gs. ceļu un ielu tīklu, tajā ir daudz arheoloģiskā, sakrālā, kultūras mantojuma un dabas objektu. Leģenda vēsta, ka seno baltu krīvs pavēlējis visiem cilvēkiem, kas dodas cauri šai vietai, no citurienes atvest pa siekam zemes un izbērt. Šajā „sanestajā” pilskalnā tagadējā Žemaišu Kalvarijā atradās senā Gardu pils. Tā minēta 1253. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa Heinriha vēstulē par kuršu dienvidu zemju dalīšanu. Vēlāk šeit atradusies Gardu draudzes pirmās Sv. Jāņa kapelas vieta.

Ar 1. gt.–13. gs. datētais pilskalns ierīktots Varduvas labajā krastā, satekā ar Pagardeni. Tā plakums ir četrstūrains, iegarens ziemeļu–dienvidu virzienā, izmēri: 40 × 35 m, ar 2,5 m zemāku austrumu sānu. Laukuma dienvidu pusē uzbērts 35 m garš, 2 m augsts un 28 m plats valnis, aiz kura izrakts tagad jau priekšā uzvirzījies grāvis. Nogāzes ir stāvas, 12 m augstas. Pilskalns atstāts atmatā, rietumu nogāzē aug daži koki.

Pilskalns nopostīts 1637.–1639. gadā, kad pēc bīskapa Jurģa Tiškeviča (Jerzy Tyszkiewicz) norādījuma tajā tika izveidotas kalvārijas (tad mazpilsēta arī ieguva Žemaišu Kalvarijas nosaukumu). Laukuma ziemeļu galā atrodas mūra kapela „Kunga Jēzus apcietināšana”, uz dienvidu vaļņa — koka kapela „Jēzus lūdzas Olīvu dārzā” un Kristus apcietināšanas mūra skulptūra.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 20. gs. sākumā veica pilskalnu pētnieks Ludviks Kšivickis (Ludwik Krzywicki), savukārt 1964. gadā — Lietuvas vēstures institūts. 2004. gadā izpētīta 4 m2 platība pie kapelas, šeit atrasta ripas keramikas lauska ar horizontālām līnijām, dažus gadus vēlāk — vairāki savrupatradumi.

Uz ziemeļaustrumiem no pilskalna, Varduvas otrā pusē, 0,5 ha platībā atrodas pakājes apmetne, kur atrastas bezripas keramikas lauskas. 250 m uz ziemeļiem ir 9.–13. gs. kapulauks, pētīts 2002. gadā.

Pie pilskalna, ko sauc arī par Sv. Jāņa kalnu, stāv stabveida kapela par godu žemaišu kristīšanas 600. gadadienai. To no ozola izgrebis Žemaitijas skulptūru meistars un krustu izgatavotājs Antans Vašķis (Antanas Vaškys). Piemineklī attēlots, kā bīskaps krista Varduvas upītē iebridušu žemaiti, tajā ir izkalts arī Sv. Jānis Kristītājs, kas kristījis Jēzu, kā arī Lietuvas valdnieki Vītauts un Jagailis.

Žemaišu Kalvarijas pilskalns, saukts par Sv. Jāņa kalnu

Žemaiču Kalvarija, Pluņģes raj. 

Mazpilsēta Žemaišu Kalvarija, agrāk saukta par Gardiem, ir saglabājusi 9.–13. gs. ceļu un ielu tīklu, tajā ir daudz arheoloģiskā, sakrālā, kultūras mantojuma un dabas objektu. Leģenda vēsta, ka seno baltu krīvs pavēlējis visiem cilvēkiem, kas dodas cauri šai vietai, no citurienes atvest pa siekam zemes un izbērt. Šajā „sanestajā” pilskalnā tagadējā Žemaišu Kalvarijā atradās senā Gardu pils. Tā minēta 1253. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa Heinriha vēstulē par kuršu dienvidu zemju dalīšanu. Vēlāk šeit atradusies Gardu draudzes pirmās Sv. Jāņa kapelas vieta.

Ar 1. gt.–13. gs. datētais pilskalns ierīktots Varduvas labajā krastā, satekā ar Pagardeni. Tā plakums ir četrstūrains, iegarens ziemeļu–dienvidu virzienā, izmēri: 40 × 35 m, ar 2,5 m zemāku austrumu sānu. Laukuma dienvidu pusē uzbērts 35 m garš, 2 m augsts un 28 m plats valnis, aiz kura izrakts tagad jau priekšā uzvirzījies grāvis. Nogāzes ir stāvas, 12 m augstas. Pilskalns atstāts atmatā, rietumu nogāzē aug daži koki.

Pilskalns nopostīts 1637.–1639. gadā, kad pēc bīskapa Jurģa Tiškeviča (Jerzy Tyszkiewicz) norādījuma tajā tika izveidotas kalvārijas (tad mazpilsēta arī ieguva Žemaišu Kalvarijas nosaukumu). Laukuma ziemeļu galā atrodas mūra kapela „Kunga Jēzus apcietināšana”, uz dienvidu vaļņa — koka kapela „Jēzus lūdzas Olīvu dārzā” un Kristus apcietināšanas mūra skulptūra.

Pilskalna arheoloģisko izpēti 20. gs. sākumā veica pilskalnu pētnieks Ludviks Kšivickis (Ludwik Krzywicki), savukārt 1964. gadā — Lietuvas vēstures institūts. 2004. gadā izpētīta 4 m2 platība pie kapelas, šeit atrasta ripas keramikas lauska ar horizontālām līnijām, dažus gadus vēlāk — vairāki savrupatradumi.

Uz ziemeļaustrumiem no pilskalna, Varduvas otrā pusē, 0,5 ha platībā atrodas pakājes apmetne, kur atrastas bezripas keramikas lauskas. 250 m uz ziemeļiem ir 9.–13. gs. kapulauks, pētīts 2002. gadā.

Pie pilskalna, ko sauc arī par Sv. Jāņa kalnu, stāv stabveida kapela par godu žemaišu kristīšanas 600. gadadienai. To no ozola izgrebis Žemaitijas skulptūru meistars un krustu izgatavotājs Antans Vašķis (Antanas Vaškys). Piemineklī attēlots, kā bīskaps krista Varduvas upītē iebridušu žemaiti, tajā ir izkalts arī Sv. Jānis Kristītājs, kas kristījis Jēzu, kā arī Lietuvas valdnieki Vītauts un Jagailis.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!