Žvagiņu (Žadeiķu) pilskalns

6°C
Endriejava (Endriejavas), Klaipēdas raj. 
Klausīties
Maršruti

Pieminēts kopš 16. gs., mūsdienās gandrīz iznīkušais Ablingas ciems ir zināms traģiskā notikuma sakarā Otrā pasaules kara laikā. Tepat, blakus Žadeiķiem, bijusi Ablingas (Amelinge) pils. Tā minēta kuršu Cekļa zemes dalīšanas starp Livonijas ordeni un bīskapu 1253. gada 4. aprīļa aktā. Senos laikus šodien atgādina Žvagiņu (Žadeiķu) pilskalns, ko sauc arī par Žvaginkalnu.

Pilskalns ierīkots Endriejavas pauguru grēdas masīva augstākā paugura (148,3 m) virsotnes apkārtnē. Tā nogāzes ir vidēji stāvas, 15 m augstas, apaugušas ar lapkokiem, daļa — atstāta atmatā. Pilskalna plakums ir trapeces formā, iegarens, aizsargāts ar diviem vaļņiem.

20. gs. pirmajā pusē, rokot granti vai bedri, pilskalnā tika atrastas pārakmeņojušās ogles. Tās atrastas, arī ceļot triangulācijas torni, kas izjaucis valni, bet pats nav saglabājies. 20. gs. 60. gados, rokot granti, tika atrasti vairāki milzīgi gredzeni (visticamāk, aproces). 1972. gadā izpētīta 1,25 m2 platība pilskalna plakumā — šeit atsegts vairāk nekā 1,3 m biezs kultūrslānis ar ripas keramikas lauskām un krāsmatām. Pilskalns datējams ar 1. gt.–13. gs.

Pilskalna plakumā bijušajos kapos apglabāta daļa no 1941. gada 23. jūnijā, kara otrajā dienā, vācu karavīru sašautajiem Ablingas un Žvagiņu ciema iedzīvotājiem — pavisam 42 upuri. Ciems pēc slaktiņa izpostīts un nodedzināts.

1972. gadā pilskalna rietumu nogāzē, Klaipēdas rajona augstākajā vietā, tika uzcelts traģiskā notikuma piemiņai veltīts Ablingas memoriālais ansamblis, ko veido trīsdesmit tautiskā stila ozola skulptūras. Vienā attēlots precinieks, jo traģēdijas dienā bija jābūt kāzām. Tas ir pirmais Lietuvā kolektīvi radītais monumentālais cilvēku skulptūru piemineklis.

Ar slaktiņa laikā daudz radinieku zaudējušā Alfonsa Šaulīša (Alfonsas Šiaulytis) centieniem 1985. gadā, netālu no pilskalna, pie Dirsteikas upītes atjaunota Ablingas Dievmātes grota, ko starpkaru periodā ierīkojusi Magdalēna Čuladiene (Magdalena Čiuladienė). Tajā notiek reliģiski ciema upuru piemiņas pasākumi — vāc ziedojumus Sv. Misei un dzied dziesmas.

Stāsta, ka kalnā tikusi iedegta seno lietuviešu svētā uguns, bijis altāris. Mazliet citāda leģenda vēsta par to, ka nakts laikā kalnā kāds mācītājs jaukā balsī esot dziedājis un spēlējis.

Žvagiņu (Žadeiķu) pilskalns

Endriejava (Endriejavas), Klaipēdas raj. 

Pieminēts kopš 16. gs., mūsdienās gandrīz iznīkušais Ablingas ciems ir zināms traģiskā notikuma sakarā Otrā pasaules kara laikā. Tepat, blakus Žadeiķiem, bijusi Ablingas (Amelinge) pils. Tā minēta kuršu Cekļa zemes dalīšanas starp Livonijas ordeni un bīskapu 1253. gada 4. aprīļa aktā. Senos laikus šodien atgādina Žvagiņu (Žadeiķu) pilskalns, ko sauc arī par Žvaginkalnu.

Pilskalns ierīkots Endriejavas pauguru grēdas masīva augstākā paugura (148,3 m) virsotnes apkārtnē. Tā nogāzes ir vidēji stāvas, 15 m augstas, apaugušas ar lapkokiem, daļa — atstāta atmatā. Pilskalna plakums ir trapeces formā, iegarens, aizsargāts ar diviem vaļņiem.

20. gs. pirmajā pusē, rokot granti vai bedri, pilskalnā tika atrastas pārakmeņojušās ogles. Tās atrastas, arī ceļot triangulācijas torni, kas izjaucis valni, bet pats nav saglabājies. 20. gs. 60. gados, rokot granti, tika atrasti vairāki milzīgi gredzeni (visticamāk, aproces). 1972. gadā izpētīta 1,25 m2 platība pilskalna plakumā — šeit atsegts vairāk nekā 1,3 m biezs kultūrslānis ar ripas keramikas lauskām un krāsmatām. Pilskalns datējams ar 1. gt.–13. gs.

Pilskalna plakumā bijušajos kapos apglabāta daļa no 1941. gada 23. jūnijā, kara otrajā dienā, vācu karavīru sašautajiem Ablingas un Žvagiņu ciema iedzīvotājiem — pavisam 42 upuri. Ciems pēc slaktiņa izpostīts un nodedzināts.

1972. gadā pilskalna rietumu nogāzē, Klaipēdas rajona augstākajā vietā, tika uzcelts traģiskā notikuma piemiņai veltīts Ablingas memoriālais ansamblis, ko veido trīsdesmit tautiskā stila ozola skulptūras. Vienā attēlots precinieks, jo traģēdijas dienā bija jābūt kāzām. Tas ir pirmais Lietuvā kolektīvi radītais monumentālais cilvēku skulptūru piemineklis.

Ar slaktiņa laikā daudz radinieku zaudējušā Alfonsa Šaulīša (Alfonsas Šiaulytis) centieniem 1985. gadā, netālu no pilskalna, pie Dirsteikas upītes atjaunota Ablingas Dievmātes grota, ko starpkaru periodā ierīkojusi Magdalēna Čuladiene (Magdalena Čiuladienė). Tajā notiek reliģiski ciema upuru piemiņas pasākumi — vāc ziedojumus Sv. Misei un dzied dziesmas.

Stāsta, ka kalnā tikusi iedegta seno lietuviešu svētā uguns, bijis altāris. Mazliet citāda leģenda vēsta par to, ka nakts laikā kalnā kāds mācītājs jaukā balsī esot dziedājis un spēlējis.

Atstājiet komentāru
E-pasts

Komentārs*

Nosūtīt
Komentārs veiksmīgi nosūtīts!